Straujumas valdība sola garantēt Kultūrkapitāla fonda neatkarību un finansējuma pieaugumu 0
Topošās valdības deklarācijā kā pirmā prioritāte ierakstīta: “Veidot zināšanu ekonomiku, pateicoties ieguldījumiem izglītībā un spēcīgu laikmetīgu nacionālo identitāti, nodrošinot latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību.”
Savukārt sadaļā “Kultūrtelpa” detalizēts, ka plānots sagatavot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeli, kas “garantē VKKF stabilitāti, neatkarību un tā finansējuma pieaugumu līdzsvarota un ilgtspējīga Latvijas kultūras procesa nodrošināšanai”.
Tāpat Straujumas valdība sola pievērst uzmanību radošo profesiju statusam un darbības specifikai, veidojot tai atbilstošu politisko un normatīvo vidi, tajā skaitā “pilnveidosim vispārējās sociālās aizsardzības garantijas radošajās profesijās individuāli nodarbinātajiem”.
Deklarācija paredz arī veikt pētījumu kultūras jomā, lai izvērtētu strādājošo konkurētspēju, pasākumus profesionālās kultūrizglītības kvalitātes celšanai, tajā skaitā pilnveidosim finansēšanas kārtību profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmu īstenošanai, izstrādājot kvalitātes kritērijus, un sagatavosim Profesionālās kultūrizglītības kompetenču centru izveides koncepciju.
Deklarācijā ierakstīta arī nepieciešamību izstrādāt programmu Latvijas Republikas simtgadei un uzsākt tās īstenošanu, tajā skaitā “uzsāksim Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izveides darbus”.
Straujumas valdība arī sola veicināt radošā potenciāla un kultūrā balstīto inovāciju pārnesi uzņēmējdarbībā, stiprināt kultūras, mākslas, izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sektora sadarbību, aktivizēt sabiedrības izglītošanu par radošo industriju jautājumiem, kā arī sekmēt radošo industriju eksportspēju.
Valdība deklarācijā arī apņēmusies aktivizēt “kultūras un izglītības procesu mijiedarbi nacionālo kultūras vērtību apziņas stiprināšanai, nācijas pašcieņas celšanai un saliedētībai uz kopīgu vērtību pamata, tajā skaitā radošiem paņēmieniem popularizēsim Latvijas kultūras kanonu sabiedrībā, it īpaši jauniešu vidū un ārvalstu latviešu kopienās”.
Vairāki punkti valdības deklarācijā veltīti mediju telpas stiprināšanai un sabalansēšanai, kā arī atbalsta pasākumus sabiedriskajiem medijiem un ES dalībvalstu sabiedrisko televīzijas programmu pieejamības veicināšanai.
