Strupišs norāda uz grūtībām tiesnešu atbalsta personālu nokomplektēt ar augsti kvalificētiem juristiem 3
Arī Augstākā tiesa (AT) vairākas reizes ir saskārusies ar grūtībām tiesnešu atbalsta personālu nokomplektēt ar augsti kvalificētiem juristiem, un tam pamatā ne vienmēr ir nepietiekami augsta atlīdzība, aģentūrai LETA pavēstīja AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Komentējot pirmo valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kuru ir nokārtojuši vien 33% studējošo, Strupišs sacīja, ka eksāmens parādīja reālo objektīvo situāciju – ne vairāk, ne mazāk, un tas nav pārsteigums.
“Svarīgākā lieta, kas jāsaprot šajā kontekstā, ir, ka kvalitatīva tiesiskās sistēmas darbība ir vitāla kā kvalitatīvai valsts funkciju realizēšanai, tā sabiedrības drošībai un labklājībai, un tā ir valstiskā prioritāte,” teica AT priekšsēdētājs, papildinot, ka pērnajā vasarā par vienotu jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu vienojās piecu augstāko konstitucionālo orgānu vadītāji.
Viņš uzsvēra, ka kvalitatīvas jurisprudences studijas ir pamatu pamats kvalitatīvai un ilgtspējīgai tiesību sistēmas darbībai. “Ne valstij, ne cilvēkiem nevajag sliktus juristus. Diez vai kāds gribētu iet pie ārsta, kurš būtu saņēmis diplomu par to, ka vairākus gadus skaitījies students tikai tāpēc, ka kārtīgi maksājis mācību maksu,” viņš salīdzināja.
AT priekšsēdētājs pauda viedokli, ka jurista kvalifikācijas vienotā eksāmena ieviešana ir viena no pozitīvākajām lietām tiesiskuma stiprināšanā, un tā neļauj nonākt jurista profesijā tiem, kuri nav tai piemēroti, un pozitīvi ir tas, ka tagad būs redzamas vājās vietas, kur pielikt pūles un resursus, lai juridisko izglītību pilnveidotu.
Jau vēstīts, ka pirmo valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu nokārtojuši 33% studējošo.
Eksāmenu sagatavoja jomas profesionāļi – augstskolu un nozari pārstāvošās profesionālās organizācijas pārstāvji, nosakot eksāmena jautājumus un uzdevumus, tāpat pirms eksāmena sniedzot studentiem tiesību jomu anotācijas.
32% no studējošajiem nav nokārtojuši eksāmenu tikai vienā vai divās no tiesību jomām. Tas nozīmē, nākamajā semestrī šie studenti varēs pārkārtot tikai tās jomas, kas nav nokārtotas šajā eksāmenā. Pilnībā viss eksāmens būs jāpārkārto 35% studentu. Salīdzinājumam Vācijā, kur ir senas valsts vienotā jurista eksāmena organizēšanas tradīcijas, no tiem studējošajiem, kuri nokļūst līdz eksāmena kārtošanai, to joprojām nenokārto līdz 30% studējošo, bet atsevišķās zemēs – līdz 40% studējošo.
Kvalifikācijas eksāmens organizēts vairākās daļās un pārbaudītas studējošo zināšanas un prasmes dažādās jomās – Krimināltiesībās un kriminālprocesa tiesībās, civiltiesībās, civilprocesa tiesībās un komerctiesībās, konstitucionālajās tiesībās, administratīvajās tiesības un administratīvā procesa tiesībās, starptautiskās un Eiropas Savienības tiesībās, tiesību teorijā, tiesību filozofijā un Latvijas tiesību vēsturē. Eksāmena mērķis ir studējošajam, absolvējot augstskolu, iegūt pietiekoši augstu zināšanu un kompetences līmeni, lai veiksmīgi iekļautos juristu profesionālajās aprindās.
Nākamais valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens notiks 2022.gada ziemas sesijā.
