Sveces, gardumu grozi vai dāvanu kartes? Pedagogi atklāj, ko patiesībā vēlas saņemt no skolēniem Ziemassvētku dāvanās 0
Ak šis svētku laiks, kad gandrīz ikvienā skolas vecāku “WhatsApp” grupiņā atkal sākas rosība – kādu dāvanu šogad pasniegsim skolotājām? Vēl tikko šķita, ka Ziemassvētki ir tālu, bet nu jau čati sāk uzkarst. Vieni piedāvā gardumu grozi, citi – dāvanu kartes, bet kāds pieklājīgi norāda, ka varbūt nemaz nevajag neko? Taču, vai un ko patiesībā vēlas saņemt pašas skolotājas?
Kāds vīrietis sociālajā tīklā “Threads” ievietojis attēlu, kurā redzama aptauja par to, ko skolotājai dāvināt Ziemassvētkos, taču piebildis, ka būtu interesanti dzirdēt arī pašu skolotāju viedokli par to, vai un ko skolotājas vēlētos no audzēkņiem saņemt svētkos.
Lūk, ja jums vēl nav ideju, ko dāvināt skolotājām un vai tas vispār ir nepieciešams, šeit daži ieteikumi:
“NEKO! Lūdzu, nedāviniet mums NEKO! Es jūtos neērti. Nevienam nav pienākums man kā skolotājai kaut ko dāvināt.”
“Neesmu skolotāja, bet ēdienu dāvināt man šķiet galīgi garām. Dāvanu karte ir izcila dāvana, nopērk pats ,ko vajag.”
“Nav ne vainas gardumu grozam, ja zina, kas skolotājai garšo un vai nav kādas alerģijas u.tml. Piemēram, man negaršo šokolāde, nedzeru kafiju un nelietoju alkoholu. Ja to nezina un viss gardumu grozs pēc tam sastāv galvenokārt no šādām lietām, tad viss jāatdod mājiniekiem un skolotājam prieks nekāds. Mana audzināmā klase, gatavojoties 9.klases izlaidumam, rakstīja sociālajos tīklos manam vīram, lai noskaidrotu, ko labāk ēdamu dāvināt kopā ar jau sagatavoto dāvanu.”
“Esmu skolotāja. Man izlaidumā uzdāvināja DK “Biļešu Paradīzē”. Visu pārvērtu teātra biļetēs un biju ļoti pateicīga, jo divatā aiziet uz “Sapni vasaras naktī” tuvu skatuvei diezin vai atļautos. Baigi labās algas tiem kategoriskajiem kolēģiem.”
“Ģimenē skolotāja. Vienmēr priecājas par visu, bet visvairāk ziediem un dāvanu kartēm. Jo saldumi visos svētkos piedāvināti pilni skapji, bet ar skolotāju algu, ja ir ģimene jāuztur/kādi iekrājumi jāveic, bieži sev ko nākas liegt. Līdz ar to, dāvanu karte – ļauj sevi palutināt.”
“Meita šogad sāka 1.klasi. Klases audzinātaja pirmajā vecāku sapulcē uzreiz pateica ka nevēlas dāvanās saņemt dāvanu kartes, naudu. Viņai algu maksājot skola. Pilnīgi pietiek. Skolotāju dienā katrs bērns zīmēja kartiņu + lika klāt puķīti vai našķīti kādu.”
“Es esmu par to, ka tomēr katrs kādu sīkumiņu uzdāvina. Kaut kā mīļāk vismaz man šķiet. Kaut konfekti ar lentīti, bet tā personiskāk.”
“Gan kā pedagogs, gan kā vecāks atbildēšu… Īpaši neiespringstu uz tām dāvanām, galvenais, ka ik pa laikam saņem kādu jauku vārdu no vecāka vai bērns, kas Tevi samīļo tā pat vien. Un zinot kā vecāku čatos notiek pat arī strīdi dēļ dāvanām, labāk nevajag neko.”
“Biju pedagogs darziņā, mēs ļoti novērtējam dāvanu kartes. Vai pārdomātas mazas dāvaniņas, ar tiešām ikdiena nepieciešamo.”
“Dāvanu kartes, jo tad varu nopirkt to, ko tiešām vēlos.”
“Es kā pedagogs šo esmu teikusi neskaitāmas reizes – ja grib man ko dāvināt, tad dāvanu no bērniem, nevis vecākiem. Piemēram, pašdarinātu apsveikumu (varbūt oat ko iestudētu dzīvajā vai uzfilmētu video formātā), kādu skaistu foto ar novēlējumiem vai ko tādu. Nekādas dārgas dāvanas, kas patiesībā ir diezgan bezpersoniskas. Galvenais, ka pedagogs jūt sava darba novērtējumu ar cieņpilnu attieksmi kā no bērniem, tā vecākiem.”
“Liekat mums mieru ar savām dāvanām.”
“Tā ir gaumes lieta. Man reiz uzdāvināja biļešu paradīzē dāvanu karti, tas bija bezjēdzīgi, jo es neapmeklēju koncertus vai teātra izrādes. Ja vēlas uzdāvināt kādu dāvanu ir tomēr jāpārzina, kas patīk tam pedagogam.”
