“Kas var būt labāks par kurbāžņu loteriju?!” Ļaudis internetā sašutuši par apdāvināšanos darba kolektīvā 0
Dažiem Ziemassvētku dāvanu loterijas darbavietā ir priecīga tradīcija, bet citiem — stresu un neērtas situācijas radošs pienākums. Sociālajos medijos aizsākusies diskusija par to, cik pieklājīgi ir kolēģu priekšā iztaujāt tos, kuri atsakās piedalīties, un kādas nepatīkamas pieredzes cilvēkiem bijušas šādos pasākumos.
“Svētkiem tuvojoties, atcerējos šo. Darba sapulcē tiek runāts par Ziemassvētku dāvanu loteriju. Apspriež budžetu, datumu, līdz mūsu darba vadītāja pievēršas vienam konkrētam darbiniekam. 👩: Tu nekad nepiedalies mūsu loterijās. Pastāsti, kādēļ tā? Mēs visi gribētu zināt.
Piebildīšu, ka nevienam no citiem kolēģiem neinteresēja, kādēļ kāds izlēma nepiedalīties, un neuztvēra to tik personīgi kā šī vadītāja. Bet šī pratināšana aizgaiņāja man visu vēlmi piedalīties tā gada loterijā,” platformā “Threads” stāsta persona ar segvārdu Tava Barista.
Viņa turpina, sakot, ka iemesli, lai nepiedalītos Ziemassvētku darba loterijā, var būt ļoti dažādi. Turklāt cilvēcīgi būtu šādu jautājumu uzdot privāti, ja priekšniecei to zināt bija tik svarīgi.
Tava Barista piebilst, ka loterijā jāpiedalās no saviem finanšu līdzekļiem. Ja tas netiek darīts, jāsagatavo runa, ko runāt publiski visu kolēģu priekšā.
Lai arī dot un saņemt dāvanas daudziem ir patīkami, citiem tas prieku nenes. Jo īpaši, ja tas brīvprātīgā piespiedu kārtā jādara darba kolektīvā. Vēl sliktāk — ja kolektīvs nav draudzīgs.
Arī citiem cilvēkiem bijušas nelāgas pieredzes, apdāvinoties darba kolektīvā
“Vēl labāk ir, kad aiznes dāvanu uz to loteriju un nevari palikt uz visu pasākumu, jo esi apslimis, bet beigās pasaka, ka tev nekas nepienākas, jo kāds cits nebija atnesis dāvanu, un tāpēc pārlika manējo kā tā cilvēka, un plus — darba vieta pat uz svētkiem neko neuzdāvināja, visi citi saņēma,” pieredzē dalās Santa.
“Lai gan ir atrunāts budžets, lielākoties var dabūt arī totālu sūdu, un vēl jātēlo patīkami pārsteigta seja. Reiz tādā saņēmu sliktas kvalitātes guašas otu un dīvainas krāsas nagu laku, bet biju ielikusi grāmatu veikala dāvanu karti 20 eur vērtībā,” stāsta Inga.
Arī citiem ir ko teikt:
“Cik tad jums noteikts budžets šīm loterijām? Ja tas nāk no personīgajām finansēm, tad tas nedrīkst būt obligāts pasākums.”
“Mani arī šādi jautājumi visu priekšā aizgaiņātu visu vēlmi pret pasākumu kopumā.”
“O, kas var būt labāks par kurbāžņu loteriju. Nezināju, ka šo vēl praktizē.”
“Kāpēc pieaugušu cilvēku kompānijā vajadzētu nodarboties ar ko šādu?”
“Es nekad nepiedalos un neko neskaidroju, tādēļ, ka varu nopirkt pati, ko gribu. Agrāk bija aktuāli, kad loterijā varēja vinnēt kādu deficītu, un arī ne vienmēr — parasti sveces, kuras man vispār nav vajadzīgas.”
“Tas tāpat, kā kad pasaka, ka visiem jāpiedalās ballē. Obligāti! Nevēlies piedalīties — nevienam tas neinteresē. Ne dāvanas dod, ne pateicības. Tikai koncerts un ēšana.”
Vai tev patīk/patiktu pašapdāvināšanās darba kolektīvā?
