“Tā ir nevis integrācija, bet gan nelietība,” norāda Šlesers 0
Politiķis Ainārs Šlesers TV24 asi kritizē ieceri mainīt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra nosaukumu, uzskatot, ka šāds solis nav saistīts ar integrāciju, bet drīzāk ar priekšvēlēšanu politiku un sabiedrības šķelšanu.
Viņš norāda, ka kultūra vēsturiski bijusi viena no jomām, kas cilvēkus apvieno, nevis šķir. Šlesers uzsver, ka ievērojamai Latvijas iedzīvotāju daļai krievu valoda ir dzimtā valoda, un, viņaprāt, nav pamata uzskatīt, ka teātra pastāvēšana vai izrādes krievu valodā kādu apdraudētu.
Kā piemēru viņš min Rīgas Krievu teātra repertuāru, kurā ir arī klasiskas pasakas un ģimenēm domātas izrādes. Viņa ieskatā diskusija par to, vai šādā teātrī drīkst būt krievu valodas nosaukums vai vēsturiskas norādes, esot aizgājusi aplamā virzienā.
Šlesers uzskata, ka, ja sāk vērtēt vēsturiskos uzrakstus un ēkas pēc tā, kādas varas laikā tās tapušas, tad šāds princips būtu jāattiecina arī uz citiem Latvijas vēstures posmiem. Viņš atgādina, ka Latvijas teritorija dažādos laikos bijusi vācu, zviedru, Krievijas impērijas un Padomju Savienības ietekmē, un daudzas ēkas, tilti un kultūrvēsturiski objekti tapuši tieši šajos periodos.
Politiķa ieskatā būtu absurdi šīs vēstures dēļ sākt apšaubīt vai nojaukt visu, kas radies iepriekšējo varu laikā. Viņš min arī padomju laikā tapušus objektus un uzsver, ka vēstures klātbūtne pilsētvidē pati par sevi nenozīmē draudu Latvijas valstiskumam.
Šlesers kritizē arī bijušo kultūras ministru Nauri Puntuli, norādot, ka viņa rīcība šajā jautājumā, politiķa ieskatā, ir pretrunīga. Viņš atgādina, ka arī pats Puntulis dzimis Padomju Savienībā un savulaik uzstājies krievu valodā, tāpēc, pēc Šlesera domām, šodienas politiskā retorika ne vienmēr saskan ar pašu politiķu dzīves pieredzi.
Viņa vērtējumā Rīgas Krievu teātra jautājums tiek izmantots kā politiska provokācija laikā, kad valstij būtu jārisina daudz būtiskākas problēmas, tostarp ekonomiskā situācija un iedzīvotāju labklājība.
Šlesers uzskata, ka šādas debates sabiedrību nevis saliedē, bet vēl vairāk saasina attiecības starp dažādām iedzīvotāju grupām. Viņa ieskatā kultūras telpai vajadzētu palikt vietai, kur cilvēki satiekas, nevis kļūst par kārtējo politisko cīņu laukumu.
