Tas viss sākas 25 gadu vecumā! Zinātnieki atklājuši, ka daži noveco ātrāk, citi lēnāk 18
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Nesen zinātnisko presi pāršalca ziņa par jaunzēlandiešu speciālistu jaunāko pētījumu, kurā rūpīgi izanalizēti vismaz tūkstoša Jaunzēlandes iedzīvotāju, kuri dzimuši pagājušā gadsimta 70. gados, dažādi dati, ieskaitot viņu bioloģiskās novecošanas tempus kopš 26 gadu vecuma, ņemot vērā dažādus rādītājus, piemēram, tauku nogulsnējumus, sirds veselību, plaušu apjomu, iekaisuma marķierus asinīs un kariesu.
Izrādās, saistībā ar bioloģiskās novecošanas pakāpi cilvēki savstarpēji ievērojami atšķiras: viena daļa eksperimenta dalībnieku katra hronoloģiskā gada laikā pievienoja tikai pa 0,4 bioloģiskajiem gadiem – un tas ir vislēnākais novecošanas temps, savukārt citi gada laikā pievienoja pat 2,5 bioloģiskos gadus – un tā jau ir ļoti ātra novecošana.
Un pēdējie salīdzinājumā ar saviem vienaudžiem jau aptuveni 45 gadu vecumā pārvietojās ievērojami gausāk, bija apveltīti ar vājāku satvēriena spēku un ar izteiktām līdzsvara, redzes, dzirdes problēmām, kā arī uzrādīja nopietnas atšķirības prāta asuma ziņā.
Vārdu sakot, pagaidām neminot iemeslus tam, kāpēc ir ātri un kāpēc ir lēnām novecojoši cilvēki, pētnieki secinājuši: novecošanas tempu atšķirības iesākas jau krietni agrā jaunībā – aptuveni 25 gadu vecumā, bet 45 gadu vecumā šī atšķirība vienkārši kļūst pārliecinoši acīmredzama.
Tātad ne jau 60 vai vairāk gadu vecumā, bet faktiski tieši ap 45 gadiem “ātri novecojošie” ne tikai kopumā jūtas sliktāk, bet arī izskatās krietni vecāki par saviem gadiem un tiem vienaudžiem, kuri pieskaitāmi “lēnām novecojošajiem”.
