Tautieši atklāj, kā jūtas pēc atgriešanās Latvijā un kas nepatīkami pārsteidz 2
Atgriežoties Latvijā, daudzi tautieši piedzīvo adaptācijas problēmas, liecina jaunākais diasporas pētījums.
40% atkal kravājot koferus un pārceļoties uz ārzemēm. Vissliktāk pēc atgriešanās Latvijā jūtoties sievietes pirmspensijas vecumā, liecina aptauja.
Daudzus pārsteidzot nemaksāšana par virsstundām, ko ārzemēs esot grūti iedomāties. Remigranti saskaras ar dzīves līmeņa krišanos – naudas ir mazāk un to nopelnīt ir grūtāk.
Par pētījumu “Atgriešanās apstākļi un nosacījumi” plašāk stāstīja LU DMPC vadošie pētnieki Baiba Bela un Mihails Hazans. Pētījumā tika pievērsta uzmanība dažādu remigrantu grupu vajadzībām, iekļaušanās pieredzei un nākotnes plāniem, kā arī sniegtas rekomendācijas.
Remigrantu pēdējā mītnes zemē pavadītais laiks variē plašā diapazonā – var secināt, ka nekad nav par agru vai par vēlu piedāvāt tautiešiem ārvalstīs labu iespēju Latvijā, uzskata Ārlietu ministrijā. Tomēr, lai noturētu remigrantus Latvijā, ir svarīgi nodrošināt viņiem dažādu atbalstu pirms un pēc atgriešanās.
Tradicionāli visplašāko uzmanību pierasts veltīt ārvalstīs dzīvojošo naudas pārvedumiem uz Latviju. Pēc ĀM sniegtās informācijas, aplēses liecina, ka šādu pārvedumu apjoms 2017. gadā bija 818 miljoni eiro.
Skatieties plašāk LNT Ziņu sižetā:
