“Tava nauda pazūd pāris stundu laikā!” Speciālisti skaidro, cik bīstami būtu mēģināt apkrāpt pašus kiberuzbrukuma veicējus 38
Finanšu krāpniecība ir industrija, un tā kļūs aizvien komplicētāka un profesionālāka. Kā ar to cīnīties? “Vai ir reāli apkrāpt krāpnieku? Piemēram, bankai izsekot krāpnieka kontam un noņemt visu naudu no viņa konta, protams, sadarbojoties ar policiju.” TV24 raidījumā “Naudas cena” jautā kāds skatītājs.
“Īsti ne, jo krāpnieki jau ātri šo naudu izņem vai novirza tur, kur grūti izsekot. Tā nauda jau stundu laikā pazūd, tiek pārskaitīta starp, piemēram, piecām dažādām iestādēm,” atbild Marija Celma, Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte.
Lai Latvijas mērogā izsekotu naudas plūsmai, nepieciešams policijas pieprasījums un tas ātri ir izdarāms. Bet tiklīdz tā nauda iziet ārpus valsts, tas ir laikietilpīgs process, kas var ilgt pat gadu.
Elviss Strazdiņš, programmētājs, tehnoloģiju entuziasts, A/S Capital programmētājs, SIA “Bool” īpašnieks un programmētājs, Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijas un “C++ Latvia” dibinātājs stāsta, ka daudzi viņa soctīklu video komentē, iesakot uzlauzt un apkrāpt pašus krāpniekus. “Pret kiberzubrukumu nevar uzbrukt ar kiberuzbrukumu! Ja kāds tevi apkrāpis, tu nedrīksti to darīt pretī, tas nav tikai ētikas jautājums, tas ir bīstami, jo var izvērsties līdz milzīgam konfliktam.”
Pieņemts starpvalstu Tallinas manuālis, kas nosaka šādu rīcības plānu – neuzbrukt kiberuzbrukumiem, bet no tiem aizsargājas un ziņo varas iestādēm.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
