Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SHUTTERSTOCK

Tēriņi par energoresursiem samazinās divkārt 9

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Laupītāji uz motocikliem mēģina apzagt garām ejošu sievieti, taču nelāgais nodoms viņiem tūlītēji atspēlējas 11
FOTO. Ziemeļkorejas līderis uzdāvina Putinam greznu portretu, kas lika apklust…
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
Lasīt citas ziņas

Kad pagājušajā gadā ne tikai Latviju, bet visu Eiropu skāra enerģētiskā krīze, elektrības, brikešu, malkas, granulu, gāzes u. c. kurināmo cenām pieaugot vairākas reizes, arvien vairāk cilvēku atgādināja ne tikai par nepieciešamību Latvijā strauji audzēt pašu ražotas enerģijas apjomu, bet arī par kādu nenovērtētu veidu, kā samazināt elektrības un siltuma rēķinus, – energoefektivitātes uzlabošanu privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām. Ideju īpaši pievilcīgu padara tas, ka energoefektivitātes uzlabošanai pieejams “Altum” atbalsts no ES Atveseļošanas fonda resursiem. Tas iedzīvotājiem pieejams jau septiņus gadus.

“Altum” sedz gandrīz pusi izmaksu

Pirmā “Altum” programma tika aizsākta jau visai tālajā 2016. gadā, taču, kaut gan atvērta jau jauna daudzdzīvokļu energoefektivitātes uzlabošanas programma, šī vēl īsti noslēgusies nav, jo daudzās ēkās vēl norit būvniecības darbi. Jauni pieteikumi gan vairs netiek pieņemti kopš 2022. gada, kas savijas ar aktuālās programmas sākumu. Jaunajā pro­grammā finansējumam var pieteikties ikviena daudzdzīvokļu māja, kas atbilst programmu regulējošajiem Ministru kabineta noteikumos definētajiem kritērijiem. Būtībā jaunā programma paredzēta mājām, kurās ir vismaz trīs dzīvokļi un kuras pēc projekta pabeigšanas  var sasniegt atbalsta saņemšanai nepieciešamo energoefektivitātes uzlabojumu mērķi – primārās enerģijas ietaupījumu 30% apmērā un uz katriem renovācijas projekta attiecināmo izmaksu pieciem tūkstošiem eiro ir jāsasniedz primārās enerģijas ietaupījums – 1 MWh/gadā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Programma sedz līdz 49% no kopējām energoefektivitātes projekta izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa. Atlikušo finansējuma daļu iedzīvotāji sedz no bankas aizdevuma resursiem vai mājas uzkrājumiem. Obligāts programmas nosacījums ir bankas aizdevums vismaz plānotā atbalsta jeb kapitāla atlaides apmērā, savukārt bankas aizdevumam var saņemt “Altum” garantiju. Atbalstu izmaksā pēc tam, kad mājā ir pilnībā pabeigts energoefektivitātes paaugstināšanas projekts. Šīs programmas kopējais apjoms ir 57 miljoni eiro. Darbi, kas tiek veikti mājā, atkarīgi no katras mājas individuālās situācijas, kas tiek noteikta ar energoaudita palīdzību. Var mainīt gan logus, gan siltināt ārsienas un bēniņus, nomainīt inženiersistēmas un veikt daudzus citus darbus.

Runājot par jau teju pabeigto programmu, kopumā tās laikā energoefektivitātes uzlabošanai valsts finansējuma apjoms sasniedzis 168 miljonus eiro. Rezultātā 390 daudzdzīvokļu mājās darbi jau pabeigti, bet 230 mājās vēl notiek būvniecības vai būvniecības sagatavošanas darbi.

Svarīgs faktors finansējuma piešķiršanai un vēlākai atskaitei par padarīto ir panāktā energoefektivitāte. “Altum” paredz, ka energoefektivitātei jāpalielinās vismaz par 30%, bet reālie dati no pabeigtajiem projektiem rāda, ka vidējais apkures ietaupījums ir pat 59% (pirms renovācijas gada patēriņa vidējais rādītājs 140 kWh/m2, pēc – 57 kWh/m2).

Visgrūtāk pārliecināt dzīvokļu īpašniekus

Lai uzzinātu, kāds tad bija pieteikšanās, finansējuma iegūšanas un būvniecības process, devos uz Vidrižu ielu Rīgā, kur esošai daudzdzīvokļu mājai ar 140 dzīvokļiem vairāki energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi tika pabeigti 2021. gada decembrī vien astoņus mēnešus pēc būvdarbu sākuma.

Biedrības “Vidrižu 4” valdes loceklis Māris Puriņš norāda, ka liela problēma, kas kavē energoefektivitātes projektu attīstību, ir “Rīgas namu pārvaldnieka” lēnā darbība un cilvēku zemā uzticība tam. Tāpēc viņš iesaka dibināt dzīvokļu biedrības un visas nama pārvaldes funkcijas pārņemt savās rokās. “Tieši to es arī sākumā būtu mainījis – uzreiz dibinātu biedrību un visu darītu paši. Pēc tam viss uz priekšu gāja ļoti raiti.”
Foto: Raivis Šveicars

Biedrības “Vidrižu 4” valdes loceklis Māris Puriņš sarunā norādīja, ka ideja par nepieciešamību veikt energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus dzima jau 2016. gadā, kad toreizējais mājas apsaimniekotājs “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) piedāvāja veikt logu nomaiņas darbus koplietošanas kāpņu telpās. Toreiz dzīvokļu īpašnieki nolēma, ka ar logu nomaiņu nebūs gana un būtu jāuzlabo visas mājas tehniskais stāvoklis. Rezultātā tika pieņemts lēmums pieteikties “Altum” nesen izziņotajai programmai, lai veiktu fasādes, pagrabu, cokolu un bēniņu siltināšanas darbus, nomainītu visas koplietošanas durvis, logus un jumta lūkas, ieklātu jaunu jumta segumu, nomainītu ūdens un kanalizācijas caurules, kā arī uzstādītu jaunus radiatorus ar siltumregulētājiem jeb alokatoriem. Tādējādi, apkopojot aktuālos datus par 2022. gadu, enerģijas ietaupījums bija 53%, salīdzinot ar laiku pirms tam. Turklāt turpmākos 10 taksācijas gadus mājas iedzīvotāji saņems 90% atvieglojumu dzīvokļa nekustamā īpašuma nodoklim, kā to paredz Rīgas pašvaldības noteikumi, ja mājai veikti energoefektivitāti uzlabojoši darbi.

Reklāma
Reklāma

Visu sagatavošanās darbu veikšanai dzīvokļu īpašnieki pilnvaroja dažus mājas iedzīvotājus, kuriem bija jāparūpējas par to, lai mājai būtu veikts energoaudits, ēkas tehniskā stāvokļa atzinums, būtu izstrādāts projekts, izvēlēts darbu veicējs, iesaistīta banka un veikti citi nepieciešamie darbi, lai būtu iespēja iegūt “Altum” līdzfinansējumu.

“Process bija sarežģīts, ņemot vērā, ka mums ir liela māja ar 140 dzīvokļiem, turklāt mums vēl bija nepieciešams 2/3 mājas dzīvokļu īpašnieku pozitīvs balsojums, savukārt bankai jau bija nepieciešams 85% mājas dzīvokļu īpašnieku pozitīvs balsojums. Mums ir bankas aizdevums uz 15 gadiem, šobrīd ikmēneša maksājums ir zem viena eiro par vienu kvadrātmetru,” stāsta Māris. Personīgi Māris par savu trīsistabu dzīvokli maksā apmēram 70 eiro kredītu, taču to, protams, var dzēst arī ātrāk, ja ir brīvi līdzekļi. Savukārt apkures izmaksas decembrī viņam bijušas 80 eiro, vidējai cenai decembrī esot 1,4 eiro uz kvadrātmetru. Nesiltinātai guļamrajonu daudzdzīvokļu mājai rādītājs lielākoties ir 3 eiro/m2. “Grūti salīdzināt precīzi, kā bija un ir tagad, jo ļoti mainījies siltuma tarifs, bet normālā ziemā mēnesī rēķins bija kādi 110–120 eiro. Tarifs toreiz bija kādi 45 eiro, tagad ir 113 eiro. Ja nebūtu veikuši šos darbus, par siltumu maksātu ļoti daudz,” uzskata Māris.

Jādibina dzīvokļu biedrība

Vaicāju, kāds ir iemesls tam, ka pagāja tik ilgs laiks kopš idejas līdz būvdarbu sākumam. Tā kā māju tagad pārrauga dzīvokļu biedrība un ar “RNP” viņus nekas nesaista, Māris neslēpj, ka bremzēja tieši namu pārvaldnieks. “Tieši to es arī sākumā būtu mainījis – uzreiz dibinātu biedrību un visu darītu paši. Pēc tam viss uz priekšu gāja ļoti raiti.” “RNP” slava ir tik slikta, ka tā radījusi problēmas dzīvokļu īpašnieku pārliecināšanas procesā – cilvēki nevēlas tik lielus lēmumus uzticēt “RNP”. Protams, vienmēr ir kādi 5–10 dzīvokļi, kuri būs nemainīgi pret. “Viņi vai nu principiāli iespītējas, vai uzskata, ka mājā viss ir labi. Diemžēl viņi nesaprot, ka ir mājas kopējās komunikācijas, kuras ir sliktā stāvoklī. Vēl citi gribēja sākt ar kāpņu telpas remontu, bet kopējo situāciju tas neuzlabotu,” norāda Māris.

Vizītes laikā biju liecinieks, kā notika kāpņu telpu un liftu remonts, ko mājā veic par uzkrāto biedru naudu.

Beigās Māris noteic – kaut gan viss ievilcies piecu gadu garumā, veiksme stāvējusi klāt, jo darbi tomēr paveikti laikus. Kas ir svarīgi, jo neilgi pēc tam būtiski cēlušās būvmateriālu cenas, kas kopējās mājas renovācijas cenu, visticamāk, paceltu par vismaz 30%. Jāpiebilst, ka mājas renovācija izmaksāja 2,4 miljonus eiro, no kuriem 1,15 miljonus piešķīra “Altum”, bet atlikušos 1,25 miljonus – “Citadele”.

Kā veicās ar dzīvokļu īpašnieku piekrišanas iegūšanu? Māris stāsta, ka tas patiešām bijis grūtākais posms visā procesā. Procesam par labu nenāca arī tas, ka noslēdzošā balsojuma laiks sakrita ar Covid-19 pandēmiju un ekonomisko lejupslīdi, daudziem cilvēkiem sākot bažīties par turpmāko nākotni un potenciālām kredītsaistībām. “Tagad, atskatoties uz to laiku, man šķiet, ka pozitīvu rezultātu mēs panācām ar savu entuziasmu un pārliecību jau no pirmās dienas, ka mēs projektu realizēsim.  Ar tādu noskaņojumu arī gājām pie cilvēkiem. Ar katru izrunājām to, kāpēc mums to vajag un tieši šobrīd, skaidrojām, kādi būs ieguvumi. Mēs šim noslēdzošajam un izšķirošajam procesam upurējām ļoti daudz sava privātā laika, jo gājām runāt ar mājas iedzīvotājiem gan darba dienu vakaros, atgriežoties mājās no sava pamatdarba, gan veltot tam arī visas savas brīvdienas. Panākumu atslēga, manuprāt, ir tieši komunikācija ar saviem kaimiņiem, pārliecināšana, ka esam tieši tādi paši mājas iedzīvotāji kā viņi, ka šie energoefektivitātes uzlabošanas darbi dos labumu mums visiem.”

Var uzlabot arī privātmājas

Kaut gan nav noslēpums, ka daudzdzīvokļu māju stāvoklis bieži vien ir ļoti slikts un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ir vitāli svarīgi, kaut vai ņemot vērā to, ka vienā šādā mājā var būt vairāk nekā 100 dzīvokļu, arī privātmāju sektors nav aizmirsts. Šo māju atbalsta programmu “Altum” sāka 2021. gada pavasarī, bet otrā kārta tika atvērta 2022. gada aprīļa beigās.

“Jau pabeigto projektu rezultāti liecina, ka siltum­enerģijas ietaupījums privātmājās ar uzlabotu energoefektivitāti ir no 20 līdz 80%, bet ēkas energoefektivitātes klase ir palielināta par vienu līdz pat trīs klasēm (51% energoefektivitātes klase paaugstināta par vienu klasi, 26% – par divām, 23% – trīs un vairāk). Visbiežāk māju īpašnieki veikuši būvdarbus dzīvojamās mājas norobežojošajās konstrukcijās,  t. i., logu/durvju nomaiņu, ārsienu siltināšanu, bēniņu siltināšanu, pagraba siltināšanu, rekuperācijas sistēmas uzstādīšanu,” stāsta “Altum” pārstāve Sandra Eglīte.

Privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem (187 atbalsta saņēmējiem) kopumā līdz 2023.gada 15. februārim ir izmaksāts 1,1 miljons eiro.

Temps par lēnu

“Altum” dati rāda, ka privātmāju programmā visvairāk pieteikumu saņemts no Rīgas, Jelgavas, Liepājas, Siguldas un Valmieras, savukārt daudzdzīvokļu sektorā no Rīgas, Liepājas, Siguldas, Valmieras un Olaines. Sandra Eglīte gan uzsvēra – kaut gan Rīga pēc pieteikumu skaita ir līdere abās programmās, pēc atjaunoto māju īpatsvara Rīga nebūt nav vislabākajā situācijā. Viņa gan arī noteica, ka Rīga pēdējā laikā sākusi ieguldīt vairāk enerģijas šo “Altum” programmu apgūšanā.

Latvijas Būvniecības apvienības (LBA) pārstāvji norādījuši, ka ēku energoefektivitātes projekti jāīsteno ātrākā tempā, kā arī jāizvērtē finansējuma pieejamības un kreditēšanas nosacījumi. Apvienības pārstāvji norāda, ka viens no šī brīža energoefektivitātes procesu klupšanas akmeņiem ir projekta realizācijas termiņi. Viņuprāt, no ieceres līdz pieejamā finansējuma apstiprināšanai būtu jāpaiet sešiem mēnešiem, nosacījumiem būtu jābūt vienkāršiem, saprotamiem un nemainīgiem. “Šobrīd atbalsta saņēmējiem sākotnēji jāiegulda samērā liels pašu finansējums, lai procesu sāktu, bet grūti prognozēt, vai projekts tiks apstiprināts un tā noslēgumā netiks piemērotas finanšu korekcijas,” teikts LBA paziņojumā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.