Vai dzīves dārdzības pieaugums sāk kļūt par cilvēktiesību pārkāpumu? 124
Vai dzīves dārdzības pieauguma dēļ mēs kaut kādā brīdī nevaram sākt runāt par cilvēktiesību aizskārumu?
Tā TV24 raidījumā “Uz līnijas” ticis jautāts mūsu valsts tiesībsargam Jurim Jansonam. Kāda ir viņa atbilde?
“Protams! Un te ir vairāki būtiski aspekti. Par sociālekonomisko tiesību jomu mēs esam vērsušies Satversmes tiesā. Mēs esam vinnējuši faktiski visās tajās lietās.
Bet nav labi tas, ka tie Satversmes tiesas spriedumi pilnībā netiek ievēroti. Tur ir valdības un arī parlamenta atbildība.
Tur bija vairāki – mēs par GMI vērsāmies, par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, par minimālām invaliditātes un vecuma pensijām, par nabadzības slieksni, bet faktiski ne valdība, ne parlaments pilnībā nav ņēmuši vērā tos principus, kas ir ierakstīti tajos spriedumos.
Proti, ar minimāliem ienākumiem cilvēkam ir jābūt spējīgam nosegt pamatvajadzības – tas ir mājoklis, tas ir uzturs, tā ir veselības aprūpe.
Tam algoritmam… tur pat ir ierakstīts arī spriedumos, tur priekšā pasaka parlamentam, kā būtu jāveido tas algoritms, lai nonāktu pie tāda taisnīga minimālā ienākuma.
Proti, nevis politiskā vienošanās, kas, protams, gala rezultātā ir politiskā izšķiršanās, bet ir jābūt aprēķinos balstītai tai metodoloģijai.”
