“Trampam visās lietās bija taisnība” – Kārlis Streips norāda, kāds ir jaunais lozungs Baltajā namā 0
Nesen Baltajā namā Vašingtonā viesojās Polijas šovasar ievēlētais valsts prezidents Karols Navrockis. Kolīdz viņu pamanīja, Amerikas pašreizējais prezidents nevarēja vien nopriecāties.
Vai Polija bauda faktu, ka amerikāņi tai nāk palīgā ar drošības lietām? Varbūt Amerika varētu vēl kaut ko piedāvāt, vēl kaut ko piegādāt? Sakiet vien, prezidenta kungs! Viss būs!
Ap to pašu laiku bija cits paziņojums no ASV Kara ministrijas. Te paskaidrošu, ka arīdzan ap to laiku no Amerikas prezidenta allaž savdabīgā prāta nāca kārtējais dekrēts, šajā gadījumā par Amerikas Aizsardzības ministrijas vāra nomaiņu uz – Kara ministriju.
Iespējams, šī doma Amerikas prezidentam ienāca pelēkajā vielā tāpēc, ka viņš vispār ir bijis cilvēks, kuram patīk lietas pārsaukt vai nosaukt citā vārdā.
Tā, piemēram, uzstājot, ka Meksikas jūras līcis, kurš tā ir bijis pazīstams kopš 16. gadsimta, turpmāk būs pazīstams kā Amerikas jūras līcis.
Pirms kāda laika pilnīgi saprotamā kārtā nomainīti militāru bāzu nosaukumi Amerikas dienvidos, kuri nosaukti par godu kara varoņiem no tās puses ASV Pilsoņu karā, kura zaudēja. No tās puses, kura aizstāvēja domu, ka sabiedrībā ir jāpastāv verdzībai.
Amerikas prezidents jau sen ir brēcis, ka tas esot bijis neakceptējami “woke” lēmums. Te paskaidrošu/atgādināšu, “woke” ir jēdziens, kuru ASV Republikāņu partija izmanto, lai aprakstītu pilnīgi neko liberālu, kas tiem nepatīk.
Tajā skaitā, piemēram, leģendārajam Smithsonian muzejam Vašingtonā pasakot, ka tā izstāde par Pilsoņu karu un vergu turēšanu esot nepieņemami negatīva attiecībā uz ASV vēsturi.
Ticiet vai neticiet, Republikāņu partijas starpā ir aptrakoti politiķi, kuri ir pat apgalvojuši, ka vergu turēšana nemaz tik slikta lieta nebija. Vai tad vergi neapguva kaut kādu prasmi, kas pēcāk dzīvē būs lietderīga?
Tas būtu tas pats, kas iebilst pret ielu nosaukumu nomaiņu pēc PSRS sabrukuma, lai Rīgas galvenā iela, piemēram, nebūtu nosaukta komunistiskā barbarisma lielā uzsācēja Ļeņina vārdā.
Savukārt ņerkstēšana par muzeja krājumu – tas būtu tas pats, kas paziņot, ka Latvijas Okupācijas muzejā Latvijas vēsture atspoguļota pārmērīgi negatīvi.
Jo vai tad Padomju Savienības okupācija bija tikai un vienīgi slikta lieta? Celtas fabrikas, bija bezmaksas izglītība un veselības aprūpe (kāda bija šo lietu kvalitāte, protams, tas ir pavisam cits jautājums). Nebija vien vaimanāšanas un matu plēšanas.
Un tā nu paziņojums, ka turpmāk Amerikai būs nevis aizsardzības, bet gan kara ministrija.
Nevis tās galvenais mērķis ir aizstāvēt Amerikas drošību, bet gan vest karu.
Tas noticis par spīti tam, ka Amerikas prezidents sevi cenšas prezentēt nevis kā kareivīgu kadru, bet gan kā miera nesēju.
Pēdējā laikā preses konferencēs un citur viņš ir apgalvojis, ka, kopš atgriešanās amatā, viņš ir bijis personīgi atbildīgs par vairāku konfliktu noregulēšanu un atrisināšanu pasaulē.
“Esmu līdz beigām novedis četrus karus” – tāds bija sākotnējais paziņojums. Vēlāk tas pats bija teikts par pieciem, sešiem un tad “varbūt pat desmit” konfliktiem.
Iemesls tam ir vienkāršs. Amerikas prezidenta raksturā viens no galvenajiem elementiem ir patmīlība, un viņš savā prātiņā ir izdomājis, ka viņam pienākas Nobela miera prēmija.
Cita starpā apgalvojums nācis sakarā ar konfliktu starp Indiju un kaimiņvalsti Pakistānu, kurš sākās šogad pavasarī pēc tam, kad kādā parkā apstrīdētajā Kašmīras teritorijā notika plaša apšaude un nogalināti 26 cilvēki.
Indija, kura kontrolēja attiecīgo teritoriju, notikušajā vainoja Pakistānu. Pakistāna savu iesaisti noliedza, un uz kādu brīdi šķita, ka abas puses ķersies pie ieročiem, bet tad vēsākas galvas nolēma, ka tā nevajadzētu, vēl jo vairāk tāpēc, ka gan Indijai, gan arī Pakistānai mūsdienās pieder kodolieroči.
Amerikas prezidents tūdaļ sāka bazūnēt domu, ka par šo lēmumu ir bijis atbildīgs viņš. Nesen esam uzzinājuši, ko viņš ir bijis gatavs darīt, lai šo domu bīdītu tālāk.
Pirms kāda laiciņa paziņots par lielu 50% tarifu uz visām precēm no Indijas, un skaidrojums tobrīd it kā bija cēls: Indija turpina iepirkt naftu un gāzi no Krievijas un līdz ar to turpina finansēt Kremļa kara aparātu, tajā skaitā un konkrēti jautājumā par genocīdu Ukrainā.
Izrādās, iegansts tomēr bija cits. Taujāts par Amerikas prezidenta bilsto, Indijas līderis Modi bez jebkādas aiztures pateica, ka
Deli un Islamabada pie lēmuma pārtraukt konfliktu pirms tas kļūs par nekontrolējamu nonāca pašas, un Amerikas un tās prezidentam ar to nebija nekāda sakara vispār.
Lūk, tāpēc lielais tarifs, kurš ir bijusi vesela katastrofa Indijas ražotājiem un eksportētājiem.
Mazs, niķīgs bērns. Tāds ir Amerikas prezidents.
Savukārt attiecībā uz gatavību intensīvi nākt pretī Polijai, arī te ir vienkāršs skaidrojums.
Polijas prezidents Navrovckis ir tāds MAGA tipa cilvēks, ar to atgādinot Amerikas prezidenta galveno lozungu, “Make America Great Again” (MAGA).
Tiesa, pēdējā laikā Amerikas prezidentam galvā raksturīgi bijusi cepurīte nevis ar to lozungu, bet gan ar vārdiem “Trampam visās lietās bija taisnība.”
Kā jau minēju – patmīlība un arogance ārpus visiem iespējamiem rāmjiem un robežām.
Kara ministrija paziņoja, ka būs atņemta nauda Baltijas valstīm. Tā paliks līdz 2026. g. septembrim. Tas ir baisi.
Amerikas prezidents arī ir uzstājis, ka jābūt tarifiem uz visām valstīm pēc kārtas.
Attiecībā uz genocīdu Ukrainā, viņš ir mētājies šurpu turpu. Brīžiem viņš kritizē Zelenski, citreiz atkal Putinu.
Man ir ļoti grūti iedomāties, kāpēc pērn vairākums amerikāņu balsoja par viņu un nevis Kamalai Harisai.
Vēl gribu pieminēt Nameja militāros vingrinājumus Latvijā.
Diemžēl, viens Kanādas karavīrs devās kaut kur un nomira.
Tāpat ziņots, ka Kanādai trūkstot detaļu savai tehnikai un tāpēc nebija kaujas gatava.
Latvija NATO, protams, ir drošāka nekā tā jebkad ir bijusi savā vēsturē.
Dievs, svētī Latviju! Slava Ukraini!
