Streips: Grūti spriest, kas šim kretīnam stāv prātā. Dievs lai sarga Ukrainu un ukraiņus! 0
Galu galā jāsecina, ka tikšanās starp Amerikas un Krievijas līderiem Aļaskā mierīgi varēja izpalikt.
Kremļa fašists tur ieradās ar smīnu uz sejas, jo viņš labi zināja, ka viņš savus mērķus attiecībā uz Ukrainas tālāko nākotni.
Donbasa atstāšana Krievijas rokās, garantija, ka Ukraina nekad nekļūs par NATO dalībvalsti un kopumā Ukrainas atstāšana tādā pelēkā drošības zonā.
Fašists arī labi zināja, ka Amerikas prezidents ir cilvēkbērns, kurš vienubrīd runā vienu, bet jau nākamajā elpas vilcienā – kaut ko pavisam citu.
Ko gan visu šis cilvēks nesarunāja laikā pirms samita Aļaskā!
Kremļa fašists Amerikas prezidentam ir apnicis. Kremļa fašists ir uzvedies slikti, un tā nevajag. Bet, ja tā padomā, patiesībā sava vaina arī ir Ukrainai. Kāpēc tā vispār šo konfliktu uzsāka?
Tas ir štamps, kuru Amerikas prezidents ir atkārtojis ne reizi vien. Līdz šai pat dienai viņš nekad nav publiski atzinis, ka agresors šajā situācijā ir tikai viens, un tā, lieki teikt, nav Ukraina.
Brīdī, kad Kremļa fašists uzsāka savu “speciālo militāro operāciju” kaimiņvalstī, “skaidrojums” bija tāds, ka Kijivā saimniekoja nacisti.
Un līdz ar to tas bija Krievijas svēts pienākums, tur nodrošināt “denacifikāciju un demilitarizāciju.”
Tas nekas, ka Ukrainas prezidents ir ebrejs. Arī viņš, lūk, ir “nacists.”
Tuvojoties tikšanās brīdim, Amerikas prezidents bilda, ka bija 25% varbūtība, ka tur nekas nesanāks.
Vairākkārt viņš prognozēja, ka Kremļa fašists piekritīs uguns pārtraukšanai Ukrainā.
To pašu Amerikas prezidents arī prognozēja šogad februārī, un varam atcerēties, kas notika tālāk.
Kremļa fašists nevis samazināja, bet gan palielināja uzbrukumu skaitu ar droniem, raķetēm un cita veida ierīcēm.
Ja kas, tad tieši tajā brīdī, kad viņš un Amerikas prezidents apsēdās apspriežu zālē, Kijivā sāka skanēt sirēnas un sprādzieni.
Kremļa fašists labi zināja, kā glaimot Amerikas prezidenta klātbūtnē. Jā, 2020. gadā notika masīva krāpšanās, kuras rezultātā Demokrāti un Džo Baidens vēlēšanas “nozaga.”
Un, jā, ja 2022. gadā Amerikas Baltajā namā būtu saimniekojis Tramps, tad karš Ukrainā nekādā gadījumā nebūtu sācies.
Tās, protams, ir kategoriskas muļķības. Krimas sagrābšana notika laikā, kad Baltajā namā saimniekoja prezidents Baraks Obama.
Marodēšana Ukrainas dienvidaustrumos turpinājās viņa, Trampa un Baidena laikmetā. Kremlim nav nekādas intereses par to, kas vada Ameriku. Tas allaž rīkosies pats pēc sava saprāta.
Abi līderi Ankoridžas militārajā bāzē ap to pašu laiku izkāpa no lidmašīnas. Uz lidlauka bija izklāts absurdi garš sarkans tepiķis, pa kuru Krievijas bosam iet.
Otrajā galā viņu gaidīja Amerikas prezidents. Abi kungi silti sarokojās un viens otram kaut ko čukstēja ausī.
Kremļa fašistam līdz bija pašam savs limuzīns, bet Amerikas prezidents uzstāja, ka viņam bija jābrauc viņa limuzīnā. Attēli rādīja, ka arī mašīnā Kremļa fašists smīnēja.
Fakts, ka Kremļa līderis tika uzņemts Amerikā, pats par sevi bija liela diplomātiska uzvara. Laikā kopš genocīda sākuma Ukrainā, viņš ir bijis smagi izolēts, bet te – raugi! Amerikas prezidents viņu ir uzaicinājis uz Ameriku!
Kremlī par to bija liela priecāšanās. Krievijas pirmais kanāls teica, ka Eiropas politiķi uzskata, ka samits bija “Melnā piektdiena,” jo tiem nekas neizdevās.
Dienu pirms samita daudzi Eiropas līderi kopā ar Zeļenski neklātienē sazinājās ar Trampu un centās viņu pārliecināt, ka krievu līderis vienkārši blefo.
Ren-TV kanālā, savukārt, bija apgalvots, ka “Eiropai sākušies smagi laiki. Eiropas līderi ir līdz baltkvēlei noskaitušies, ka viņi netika pielaisti sapulcei, kura mainīja pasauli, un nu tiem vienkārši jārēķinās ar sekām.
“Galvenais rezultāts no Aļaskas samita ir tāds, ka Eiropa pati sev vairs nepieder” – tā skaidroja kanāla pārstāvis. Tieši Putins un Tramps būs tie, kuri “lems par tālāko ģeopolitisko attīstību” gan Eiropā, gan arī Āzijā.
Samita dienā bija prognozēts, ka tikšanās ilgs sešas vai septiņas stundas. Krievi bija atbraukuši ar cerību, ka arī varēs pārrunāt sankciju atlaišanu un attiecību normalizēšanu.
Tā vietā tikšanās ilga vien divarpus stundas. Bija paredzēts, ka pa starp būs pusdienas, kurās dalībnieki mielosies ar steiku, salātiem un paltusu, un creme brulee saldajā ēdienā.
Viss pēcpusdienas seanss tapa atcelts. Preses konferencē nekas īpašs netika pateikts, bet vēlāk, reiz atgriezies Maskavā, Kremļa boss tikšanos aprakstīja ar vārdiem “ļoti lietderīga.”
Amerikas sabiedriskais radio NPR uzgāja dokumentus no samita, kurus amerikāņi nejauši bija pametuši.
Tajos bija redzama paredzētu pusdienu ēdienkarte, bet arīdzan pusdienu dalībnieku vārds, uzvārds un telefona numurs. Arīdzan bija piedāvāta fonētiska izruna krievu uzvārdiem.
Uguns pārtraukšana samitā netika sarunāta, un Amerikas prezidents skaidroja, ka būšot vajadzīgas tālākas sarunas, lai tiktu pie miera līguma.
Kremļa fašists uzstāj, ka Krievijas rīcībā jāatstāj viss Donbass, ka Ukraina nedrīkst iestāties NATO un, ka jālolo krievu pareizticīgā baznīca, un, ka pret krievvalodīgajiem apstrīdētajās zonās tiekot vērsts genocīds. Starptautiskā tiesa to jau ir noraidījusi.
Ukrainas prezidents momentā noraidīja jebkādu zemes atdošanu kaimiņvalstij.
Ukrainas prezidents uz samitu netika aicināts, kas bija savdabīgi. Amerikas prezidents ar viņu sazvanījās pēc samita. Tāpat viņš arī sazinājās ar NATO dalībvalstu līderiem, un savā soctīklā viņš rakstīja, ka labākais veids, kā izbeigt karu, būtu noslēgt kārtīgu miera līgumu, nevis pagaidu uguns pārtraukšanu.
Amerikas prezidents apstiprināja, ka pirmdien, 18. augustā, Zeļenskis atkal viesosies Baltajā namā, un, ja viss būs kārtībā, tad “mēs sarunāsim tikšanos ar prezidentu Putinu.”
Kremļa fašists savukārt apgalvoja, ka viņš esot “sirsnīgi ieinteresēts” konflikta beigšanā, bet brīdināja, ka Ukraina un Eiropa sarunas nedrīkst sabotēt.
Tomēr tajā pat laikā, viņš arī apgalvoja, ka viņš ar Trampu esot runājis “par gandrīz visu ko pēc kārtas, bet pirmkārt, protams, mēs spriedām par Ukrainas konflikta atrisināšanu godīgā veidā.
“Protams, bija arī izdevība runāt par šīs krīzes pirmsākumiem. Sarunas pamatā jābūt šo pamata iemeslu izdzēšanai.
“Saku vēlreiz: Bija iespēja mierīgi un detalizēti atkal izskaidrot mūsu pozīciju. Mēs, protams, cienām Amerikas administrācijas uzskatus, jo tā uzskata, ka karš ātri jānoved pie beigām. Mēs arī to gribētu un vēlētos visus jautājumus atrisināt miermīlīgi.
“Saruna ar Trampu bija ļoti atklāta un informatīva, un manā uztverē tas nozīmē, ka mēs esam tuvāk pareizajiem lēmumiem.”
Astoņi Eiropas līderi izplatīja kopēju paziņojumu, kurā viņi teica, ka viņi būtu gatavi piestrādāt pie trīspusēja līguma, un viņi arī piekrita, ka nākamajam solim jābūt sarunām ar Zeļenski.
Ukrainas prezidents, savukārt, paziņoja, ka viņš uzskata, ka Krievija palielinās spiedienu un uzbrukumus, lai “radītu labvēlīgākus apstākļus sarunām ar globāliem cilvēkiem.”
Viņš arī teica, ka Ukraina izseko krievu spēku kustībai un, ja būs nepieciešams, “cīnīsies pret.”
Minēts, ka Aļaskas samitā arī tika runāts par drošības garantijām, kuras “iedvesmoja NATO līguma 5. pants.”
Tajā, kā zināms, teikts, ja NATO sabiedrotajam uzbrūk, tad visas pārējās dalībvalstis steigsies palīgā.
Itālijas premjere apgalvoja, ka doma pirmā radās itāļiem, un viņa cer, ja Krievija nolems atkal uzbrukt pēc miera līguma, sabiedrotie rīkosies.
Lielbritānijas premjera pārstāvis telekanālam BBC teica, ja uguns pārtraukšana būs miera līgums, tad tur absolūti ir jābūt drošības garantijām un, ka “Savienoto valstu iesaiste šajā ziņā ir būtiska.”
Uguns pārtraukšana, tā teica politiķis, Kremļa fašistam vienkārši dos iespēju apbruņoties no jauna, piebilstot, ka viņam “nevar ticēt uz vārda.”
Amerikas prezidents iepriekš bija bildis, ka visi eiropieši piekrīt, ka vajag tūdaļ meklēt miera līgumu, nevis pagaidu uguns pārtraukšanu, “kas bieži vien netiek saglabāta.”
Taujāts, vai tā tas ir, Dauningstrīta pārstāvis teica, ka būtiski ir nodrošināt, ka karš beigsies tā, lai būtu ilgstošs miers.
“Ja to var darīt ātri, tad tā ir laba lieta, bet mēs visi gribam redzēt, ka karš beidzas” – tā viņš piebilda.
Kādreizējais ASV pārstāvis NATO Ivo Dālderis telekanālam BBC teica, ka nemaz nav ticams, ka NATO dalībvalstis aizsargās Ukrainu, ja vien Ukraina tur nav iestājusies.
“Neuzskatu, ka Tramps ir gatavs karot pret Krieviju, lai aizsargātu Ukrainu,” tā pateica Dāldera kungs. “Eiropā neviens netic, ka Donalda Trampa Amerika tos aizsargās, ja tiem uzbruks, un neviens Ukrainā tam neticēs, ja vien viņu valsts kļūs par NATO dalībvalsti.”
BBC vēstīja, ka samitā bija piecas galvenās lietas. Pirmkārt, Kremļa fašists tika rehabilitēts uz pasaules skatuves kā sabiedrotais un draugs.
Otrkārt, Kremļa bosam tika uzdoti jautājumi, kādi viņam nekad netika uzdoti. Tajā skaitā kāds žurnālists kliedza: “Vai jūs pārtrauksit civilistu slaktēšanu?” Kremļa fašists vienkārši paraustīja plecus un novērsās.
Treškārt, sarunas beidzās ātrāk, nekā bija paredzēts.
Ceturtkārt, Tramps preses konferencē ne reizi neminēja ne Ukrainu, ne uguns pārtraukšanu. Viņš apgalvoja, ka bija “daudz, daudz jomu, kurās mēs piekritām viens ar otru,” bet sev pagalam raksturīgā veidā, viņš atteicās par to runāt detalizētāk.
Un piektkārt, preses konferences laikā Tramps Putinam teica, ka “mēs droši vien drīz tiksimies,” uz ko Kremļa fašists paķiķināja un atbildēja: “Nākamreiz Maskavā.”
“Tas gan ir interesanti,” atbildēja Amerikas prezidents. “Mani par to mazliet kritizēs, bet varu iedomāties, ka tas tā būs.”
Karš Ukrainā sākās pirms vairāk nekā trim gadiem, un visu to laiku Kremļa fašista spēki ir cīnījušies Donbasā un bombardējuši Kijivu un citas pilsētas itin intensīvi.
Protams, ukraiņi nav ar pliku roku ņemami. Varam atcerēties, konflikta sākumā bija gara kolonna militāru spēkratu, kuri Ukrainā devās no ziemeļiem.
Acīmredzot neviens nebija padomājis par faktu, ka tankiem un smagai tehnikai ir vajadzīgs daudz degvielas.
Kolonna apstājās, un zaldāti klimta pa apkārtējo reģionu jautājot, kur varētu pie tādas tikt.
Ukraiņiem, protams, tā bija izcila izdevība kolonnu apšaudīt.
Pēdējā pusgada laikā ukraiņi arī ir sākuši aktīvi bombardēt vietas Krievijas iekšienē.
Atšķirībā no Kremļa fašista, tie bombardē tikai militāras iestādes un atbalsta punktus, tajā skaitā naftas pārstrādes vietas un energoresursu vietas.
Kremļa fašista spēki savukārt bombardē skolas un bērnudārzus, un dzīvojamos namus un visu ko pēc kārtas.
Man gribas cerēt, ka tiks panākta vismaz uguns pārtraukšana un pēc tam patiešām nozīmīgs miera līgums ar drošības garantijām no rietumvalstīm.
Arī ceru, ja Kremļa fašists turpinās agresiju, tad rietumi Ukrainai sniegs pietiekami daudz militāras palīdzības, lai tā varētu nogāzt dronus un raķetes un Ukrainas austrumos ienaidniekam kārtīgi sadot pa purnu.
ASV prezidenta Džo Baidena laikā, Amerika Ukrainai piegādāja pietiekami ieroču, lai aizstāvētos, bet nevienā brīdī ne tik daudz, lai tie konfliktā varētu uzvarēt.
Iemesls bija bail, ka Kremļa fašists sāks izmantot kodolieročus. Man grūti iedomāties, ka viņa ģenerāļi viņam ļautu tā kaut ko darīt, bet grūti spriest, kas šim kretīnam stāv prātā.
Redzēsim, kas tiks sarunās 18. augustā un pēc tam. Dievs lai sarga Ukrainu un ukraiņus! Slava Ukraini!
