Kārlis Streips: Tas nozīmē, ka tai ir pienākums Putinu arestēt, ja viņš tur uzradīsies 0
Esam pieraduši uzskatīt, ka Amerikas prezidents Tramps ir Vladimira Putina kabatā.
Vēl pirms ieiešanas politikā Tramps kontrolēja mis Visums konkursu un nolēma to rīkot Maskavā, paužot cerību, ka Putins viņam kļūs par labu draugu.
Kandidējot uz ASV prezidenta amatu 2016. gadā, Tramps zvērēja zvērēdams, ka viņam nekādu sakaru ar Krieviju neesot, bet laikā kopš tam uzzināts, ka viņa ļaudis kampaņas laikā slepus sarunājās ar cilvēkiem Maskavā par vienu no Trampa vulgāro torņu celšanu Krievijas galvaspilsētā.
Pirmā termiņa laikā bija vienreizējā diena Helsinkos, kad Amerikas prezidents stāvēja uz skatuves kopā ar Kremļa bosu un publiski paziņoja, ka jautājumā par to, vai Krievija iejaucās 2016. gada vēlēšanās, viņš, Amerikas prezidents ticēja Putina par to teiktajam un nevis tam, ko bija secinājuši Trampa paša izlūkdienesti.
Proti, ka Krievijas iejaukšanās vēlēšanās bija intensīva, rūpīgi izplānota un jo plaša, bet, ja reiz draudziņš pateica nē, tad Amerikas prezidents tam ticēs uz vārda.
Pirmā termiņa laikā arī bija centieni šantažēt tobrīd jaunievēlēto Ukrainas prezidentu Zeļenski cerībā, ka viņš palīdzēs rast negatīvu informāciju par Trampa iespējamo oponentu 2020. gada vēlēšanās Džo Baidenu un īpaši par viņa dēlu Hanteru.
Par to bija pirmais no diviem impīčmentiem, kādu ASV Kongresa apakšpalāta apstiprināja pret Amerikas pirmo personu.
Brīdī, kad Kremļa fašists uzsāka savu “speciālo militāro operāciju” Ukrainā, ASV prezidents bija Baidens. Tramps publiski paziņoja divas lietas.
Pirmkārt, Putina gājiens bija “ļoti gudrs.” Un, otrkārt, ja amatā būtu bijis Tramps (un atcerēsimies, ka visus četrus gadus pēc zaudējuma viņš skaļi bazūnēja pārliecību, ka patiesībā uzvarēja viņš, jo Demokrāti krāpās), Putins nekad nebūtu uzdrīkstējies uzsākt genocīdu pret kaimiņvalsti.
Reiz atgriezies Baltajā namā Tramps deva visus iespējamos signālus domai, ka viņš konfliktā starp Krieviju un Ukrainu bija tās pirmās un ne tās pēdējās pusē.
Režīms Vašingtonā sāka bloķēt palīdzību, tajā skaitā izlūkdienesta informācijas piegādi Ukrainai.
Šogad februārī Ukrainas prezidents bija Baltajā namā un spiests uzklausīt visu iespējamo Kremļa propagandu, kādu pauda Amerikas prezidents un viņa viceprezidents.
“Tev rokās nav nekādu kāršu,” tā Amerikas prezidents pateica savam viesim (pieņemot, ka viņš būtu pietiekami nepieklājīgs, lai viņu uzrunātu uz “tu”).
Nupat Aļaskā Amerikas prezidents viesim no Kremļa uzrīkoja ļoti lepnu pieņemšanu ar garu, garu, garu sarkanu tepiķi uz Ankoridžas lidostas lidlauka.
Ukrainas prezidents uz tikšanos nebija aicināts. Kremļa boss bija gudrs, atkārtojot gan domu, ka 2020. gadā vēlēšanas tika nozagtas, kā arī domu, ja amatā būtu bijis Tramps, genocīds Ukrainā nebūtu sācies.
Protams, ignorējot Krimas sagrābšanu un plašo un intensīvo marodēšanu Ukrainas dienvidaustrumos, tajā skaitā ar deklarāciju, ka Luhanskas un Doņetskas apgabali turpmāk būs neatkarīgas valstis – Luhanskas tautas republika un Doņetskas tautas republika.
Tas bija vien pāris dienas pirms “speciālās militārās operācijas” sākuma.
To visu paturot prātā, bija visai liels pārsteigums, ka pirmdien tiekoties ar Zeļenski Baltajā namā, Trampa tonis bija par visiem 180 grādiem pretējais.
Taps piemeklēta nevis uguns pārtraukšana, bet gan pastāvīgs un ilgstošs miera līgums.
Ukrainai tiks piedāvātas drošības garantijas, kurās smagumu uzņemsies Eiropas valstis, bet tur arī un obligāti piedalīsies Amerikas Savienotās Valstis.
Viens iemels tam visticamāk bija tāds, ka šoreiz Ukrainas prezidents Baltajā namā neieradās viens.
Kopā ar viņu uz Vašingtonu devās NATO ģenerālsekretārs, Eiropas Komisijas prezidente, Somijas prezidents, Francijas prezidents, Vācijas kanclers, Itālijas premjerministre un Lielbritānijas premjerministrs.
Pavisam iespējams, ka viņu klātbūtnē Amerikas prezidents neuzdrīkstējās Ukrainas prezidentam braukt augumā tā, kā tas bija februāri.
Tiesa, stundu pirms tikšanās Tramps preventīvi paziņoja, ka miera līguma ietvaros Ukrainai būs jāaizmirst par Krimas sagrābšanu un par domu, ka tā kaut kad nākotnē varētu kļūt par NATO dalībvalsti.
Tas bija savdabīgi ņemot vērā Trampa “īpašā sūtņa” Stīva Vitkofa teikto kādā intervijā, ka drošības garantijas Ukrainai būšot atbilstošas NATO dibināšanas līguma 5. pantam.
Kā zināms, tajā teikts, ja kādai NATO dalībvalstij tiks uzbrukts, tad visas pārējās valstis steigsies palīgā.
Laikā kopš tam princips praksē ieviests tikai vienreiz pēc teroristu uzbrukuma Ņujorkā un Vašingtonā 2001. gada septembrī.
Taču jautājums te ir acīmredzams. Ja reiz Ukrainai tiks piedāvātas 5. panta garantijas, tad kāda atšķirība, ja tā nav NATO dalībvalsts?
Pēc tikšanās Tramps savā soctīklā paziņoja, ka nākamo desmit dienu laikā tikšot sarunāta tikšanās starp Zeļenski un Trampu tobrīd nenosauktā vietā.
Laikā kopš tam ziņots, iespējams, tas varētu būt Ženēvā.
Tas rada jautājumu, kā Šveice reaģētu, ja tur ierastos Kremļa fašists, pret kuru Starptautiskā krimināltiesa ir izvirzījusi kriminālapsūdzības par kara noziegumiem.
Šveice ir aktīva Starptautiskās krimināltiesas dalībniece, kura ratificēja attiecīgo līgumu.
Tas nozīme, ka tai ir pienākums Putinu arestēt, ja viņš tur uzradīsies.
(Iemesls, starp citu, kāpēc Kremļa boss varēja ierasties Amerikā bez raizēm, ir apstāklī, ka Amerika Starptautisko krimināltiesu neatzīst, lielā mērā tāpēc, ka tā baidās no tiesas pieejas tam, kas tika darīts Irākas kara laikā.)
Pēc tikšanās starp Ukrainas un Krievijas prezidentiem nākamais solis būtu trīspusēja tikšanās starp viņiem un Amerikas prezidentu.
Te gan jākonstatē, ka Kremļa fašists no saviem mērķiem šajā lietā nav ne mirkli atteicies:
Ukrainai ir jānodrošina, ka Donbass un Krima paliks Kremļa rīcībā.
Ukrainai ir jādemilitarizējas, un tai ir jāsola, ka tā netuvosies Eiropas Savienībai un NATO.
Pasaulei ir jāsāk atcelt dažādās sankcijas, kādas jau sen pret Krieviju ir liktas.
Un Starptautiskajai krimināltiesai ir jāatceļ kriminālapsūdzības pret Putinu.
It īpaši jautājumā par teritoriju atdošanu, Ukrainas prezidents ir stingri pateicis, ka tā nebūs. Arī ukraiņu tauta pret tā kaut ko būtu stingri noraidoša.
“Iedomājies, ka kāds ievācas tavā dzīvoklī un okupē virtuvi,” tā teica viena ukrainiete kādā intervijā. “Tu vari turpināt dzīvot atlikušajās telpās, bet pieeja virtuvei tev būs liegta.
“Kas gan tā kaut ko varētu iedomāties?”
Laiks rādīs, kas no tā visa sanāks. Somijas prezidents pēc tikšanās Baltajā namā teica, ka Kremļa fašists bieži vien melo, un tāpēc ir šaubas, vai viņš tik tiešām piekritīs tikties ar nicināto Ukrainas prezidentu.
Tāpat ir fakts, kamēr grandi viesojās Baltajā namā, Kremļa spēki turpināja bombardēt Ukrainu.
Naktī pirms tikšanās Vašingtonā smaguma punkts bija Hersonā, kur trāpīts dzīvojamam namam. Vēstīts, no vienas ģimenes bojā gāja tēvs, māte, 16 gadus vecais dēls, 18 mēnešus vecā meitiņa, kā arī abu bērnu vecmāmiņa.
Kopumā nogalināti deviņi un ievainoti vairāk nekā 30 cilvēku.
Tomēr par tikšanos Vašingtonā jākonstatē divas visai interesantas lietas.
Pirmkārt, februārī propagandas kanāla Fox News pārstāvis Ukrainas prezidentu sabāra par faktu, ka viņš nebija tērpies uzvalkā.
Ukrainas prezidents atbildēja, ka viņš tā darīs tad, kad karš būs beidzies. Līdz tam brīdim Zeļenska kungs ir kara vadonis, un tāpēc viņš tērpās militārās drānās.
Šoreiz Ukrainas prezidentam mugurā bija smalkāks tērps. Vēstīts, viņam Kijivā ir savs modes dizainers, kurš ir pacenties uzlabot sava slavenā klienta garderobi.
Tērps šoreiz nebija uzvalks klasiskā formā, bet tas bija melns gan žaketē, gan biksēs, un viņu ieraugot, Tramps izsaucās, “Jūs gan labi izskatāties!”
Telpā arī bija jau minētais propagandists no Fox News. Ukrainas prezidents viņa virzienā pasmaidīja un konstatēja, ka viņš, lūk, bija citā tērpā, bet Fox News pārstāvim mugurā bija tas pats uzvalks, kā februārī.
Otrkārt, Trampa sieva Melānija Instagramā izplatīja vēstuli Putinam, kurā viņa aicināja saprast, ka bērniem ir sapņi par dzīves attīstību un brīvību.
“Jūs šo krīzi varētu atrisināt ar vienu parakstītu dokumentu” – tā Amerikas pirmā lēdija rakstīja Putinam. “Ir tam pienācis laiks!”
Savukārt Ukrainas pirmā lēdija sacerēja vēstuli nevis Trampam, bet gan Melānijai Trampai. Zeļenskis to pasniedza Amerikas prezidentam, kurš solīja to piegādāt sievai.
Lūk, diplomātija pirmo lēdiju starpā!
Ļoti ceru, ka nākamo nedēļu laikā tik tiešām tiks sasniegts miera līgums. Kremlim nav nekādu tiesību pieprasīt teritoriju atdošanu un Ukrainas solījumu netuvoties NATO.
Dievs vien zina, kā tas viss beigsies.
Slava Ukrainai!
