Kārlis Streips: Amerikas prezidentam ir tikai viens mērķis, nekas cits viņu neinteresē 0
Pāris nedēļas biju prom no portāla, jo bija vasaras atvaļinājums, un desmit dienas pavadīju Čikāgā ciemos pie savām māsām.
Lidoju ar Lot aviokompāniju, vispirms uz Varšavu un tad tālāk uz Čikāgu. Pa ceļam mazliet raizējos, vai pašreizējā režīma ļaudis zina, ko es par ASV prezidentu rakstu Feisbukā un šeit, vai arī kāds ir ziņojis, ko par viņu esmu teicis savā televīzijas raidījumā.
Kad sākās “Vēlais ar Streipu,” es viņu bieži vien saucu par “oranžo pērtiķi.” Ar laiku par to sāka sūdzēties skatītāji, un tāpēc tā vairs nedaru.
Atvaļinājums bija ļoti jauks. Ciemojos ar māsām un citiem radiniekiem. Sēdēju uz māsas balkona, lasīju grāmatas un pīpēju cigārus.
Viens gan – pirms pusotra gada es atmetu alkohola lietošanu, un Amerikā dzēru nealkoholisko sarkanvīnu un nealkoholisku alu. Liels atklājums bija Corona markas alus, kas nealkoholiskajā variantā garšoja tikpat labi, cik parastajā.
Kopā ar māsu Žubīti tikāmies ar sievietēm no e-pasta pārtikas mīļotāju grupas, kura dibināta sen. Tas bija jauki.
Bijām uz Čikāgas “Navy Pier” ostu, kur Latvijas okupācijas laikā katru gadu rīkots tautību festivāls.
Vienā stāvā rokdarbi, citā stāvā ēdieni.
Latvieši vienmēr gatavoja ābolu pankūkas. To par klasiski latvisku ēdmaņu neuzskatīt, bet pēc visa, kas mūsu valstij un teritorijai ir ripojis pāri pēdējās tūkstošgades laikā, nemaz nav pārsteidzoši, ka latviešiem nav savas nacionālās virtuves.
Pa ceļam atpakaļ uz lidostu, kad man bija laiks doties mājup, mēs ar māsu piestājām restorānā “Red Lobster” (Sarkanais omārs) cerībā, ka varēsim uzēst klemu (ēdamo gliemju) zupu un panētus un ceptus klemus ar tatārmērci.
Lika drusku pagaidīt. Zupa bija, ceptu klemu vairs nebija. Tā vietā ēdām garneles ar kokteiļu mērci, kas arī bija gardi, bet ne gluži tas pats.
Lidmašīnā atpakaļceļā gulēju. Man bija biznesa klases biļete, un krēsls pārtapa par gultu. Pirms kāpšanas lidaparātā, biznesa klases atpūtas telpā izdzēru divas pudeles Stella Artois alus ar mērķi mazliet apreibt tā, lai aizmigšana būtu vieglāka.
Izdevās. Nogulēju līdz brīdim, kad stjuarts mani pakratīja pie pleca un teica, ka laiks brokastīm. Tas bija forši.
Lidojumā no Varšavas uz Rīgu izdzēru mazu pudelīti sarkanvīna. Mājās man bija vairākas pudeles nealkoholiskā, tāpēc nekādas vainas nebija.
Pagājis vairāk nekā pusgads kopš pašreizējais režīms Amerikā stājās amatā. Prezidenta popularitāte ir gruvusi un gruvusi, un par to nav nekāda pārsteiguma.
Amerikā ir izveidots autokrātisks un diktatorisks režīms. Amerikas Migrācijas dienestam piešķirti miljardiem dolāru, lai tas varētu darbā pieņemt daudz lielāku skaitu darbinieku, kuri medīs migrantus viņus apcietinās.
Režīms arī veido iestādes, kuras citādāk par Staļina gulagam līdzīgiem lēģeriem neuzskatīt.
Viens no tiem ir Floridā ar nosaukumu “Alligator Alcatraz.”
Alligator ir aligators. Alcatraz ir sens un leģendārs cietums uz salas netālu no Sanfrancisko krastiem Kalifornijā. Tā lielā lielīšana bija par to, ka neviens no turienes nekad neizmuks.
Alcatraz cietums slēgts 1963. gadā, bet tas ir kļuvis par populāru mērķi tūristiem.
Savukārt Floridā ir daudz aligatoru, indīgu čūsku un citu mošķu, un turienes cietumniekiem, ļoti iespējams, tie uzbruks.
Nacistu Gestapo līdzīga slepenpolicija un Staļina lēģeriem līdzīga aizturēšanas sistēma.
Pret aizturētajiem netiek izvirzītas nekādas apsūdzības. Reiz viņi ir vienā no tām vietām, pie viņiem klāt netiek ne ģimenes locekļi, ne juristi.
Nav runa tikai par migrantiem, kuri Amerikā ieradušies nelikumīgi. Arī aizturēti likumīgi migranti, kā arī dažos gadījumos ASV pilsoņi.
Absolūtākais marasms.
Amerikas prezidents priekšvēlēšanu laikā solīja, ka viņš karu Ukrainā atrisināšot pirmajā dienā amatā vai pat pirms tam.
Pirmo dienu amatā viņš pavadīja, sniedzot oficiālu amnestiju un piedošanu tiem vairāk nekā pusotra tūkstoša amerikāņiem, kuri 2021. gada janvārī iebruka ASV Kapitolijā un vairāku stundu garumā marodēja
Situācija Ukrainā, protams, nav atrisināta vēl šobaltdien. Nesen ziņots, ka Amerikas prezidents esot sarunājis ar Kremļa fašistu, ka viņi tuvākajā laikā tiksies Aļaskā.
Ukrainas prezidents Zelenskis deva saprast, ja tā, tad arī viņš turp dosies.
Taču Amerikas prezidents ir teicis, ka nē, Zeļenskis tur piedalīties nedrīkstēs, jo Amerikas prezidents gribēs zem četrām acīm sarunāties ar Kremļa fašistu.
Grūti spriest, ko Kremļa fašists par Amerikas prezidentu zina tādu, kas liktu Amerikas prezidentam tik ļoti ap viņu lišķēties.
Savulaik Amerikas prezidentam piederēja mis Visums konkurss, un 2013. gadā tas tika rīkots Maskavā. Amerikas prezidents publiski pauda cerību, ka Kremļa fašists to apmeklēs un kļūs par viņa tuvāko draudziņu.
Pirmā termiņa laikā kļuva zināms, ka Maskava bija pamatīgi iejaukusies 2016. gada valsts prezidenta vēlēšanās.
Pēc tikšanās ar Kremļa fašistu Helsinkos, Amerikas prezidents kameru priekšā paziņoja, ka fašists viņam bija noliedzis faktu par iejaukšanos, un tāpēc Amerikas prezidents bija nolēmis ticēt viņam un nevis pats saviem izlūkdienestiem, kuri par Kremļa iejaukšanos bija pilnībā pārliecināti.
Attiecībā uz otru termiņu, pirms pāris mēnešiem portālā Creators.com publicēts materiāls, kurā autors uzskaita Amerikas prezidenta desmit lielākos grēkus laikā, kopš viņš vēlreiz stājās amatā:
1. Aizliegums cilvēkiem no 12 valstīm ierasties Amerikā, tā atgādinot par lēmumu pirmā termiņa laikā tāpat darīt attiecībā uz valstīm, kur vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi.
2. Starptautiskās tirdzniecības sagraušana ar haotisku pieeju tarifiem.
3. Valsts efektivitātes departamenta izveidošana ar Dienvidāfrikā dzimušā miljardiera Īlona Maska vadību, kuras viens no galvenajiem mērķiem bija no amata padzīt tūkstošiem valsts darbinieku.
4. Attiecību ar Ukrainu sagraušana brīdī, kad Ukrainas prezidents bija Baltajā namā un Amerikas prezidents un viceprezidents viņam drausmīgi brauca augumā.
5. Centieni graut sistēmu, kurā noteikts, ka Amerikas teritorijā dzimis cilvēks automātiski kļūst par ASV pilsoni. Tā tas bija ar mani, bet Amerikas prezidents ienīst nelikumīgus migrantus un tāpēc to vairs negrib attiecināt uz viņiem, lai arī attiecīgajā ASV Konstitūcijas grozījumā runa ir par “cilvēkiem,” tos necenšoties grupēt starp “pieņemamiem” un “nepieņemamiem.”
6. Uzbrukumi pret ASV Augstākās izglītības sistēmu, apgalvojot, ka tā esot pārāk liberāla un aicinot vairs neuzņemt studentus no ārzemēm.
7. Jau minētās masveida deportācijas, kurās iesaistīti gan likumīgi, gan nelikumīgi migranti, kā arī dažos gadījumos ASV pilsoņi.
8. Gatavība no teroristus atbalstošās Kataras akceptēt Boeing 747 lidmašīnu, kuru Amerikas prezidents izmantotu kā savu oficiālo lidmašīnu, lai arī daudzi uzskata, ka tas būtu masīvs drošības risks bez lidmašīnas pilnīgas pārstrukturēšanas.
9. Privāta tikšanās Baltajā namā šī gada maijā ar tiem cilvēkiem, kuri bija maksājuši vislielāko naudu prezidenta personīgajā kriptovalūtas uzņēmumā, tā radot aizdomas ne bez pamata, ka tiek tirgota pieeja ASV prezidentam.
10. Apgalvojums, ka Amerikas prezidents nav atbildīgs valsts tiesu priekšā, tajā skaitā draudot impīčmentu pret tiem, kuri viņa politiku ir noraidījuši kā nelikumīgu.
Šis materiāls publicēts neilgi pirms tam, kad Republikāņi ASV Kongresā apstiprināja tā dēvēto “lielo, skaisto likumu,” kura viens no mērķiem ir pagarināt masīvas nodokļu atlaides Amerikas miljardieriem un uzņēmumiem.
Vienlaikus krasi samazinot finansējumu iekšzemē, tajā skaitā 17 miljoniem atņemot pieeju Medicaid veselības aprūpes sistēmai, vairākiem miljoniem bērnu atņemot federālās valdības atbalstu pārtikas nodrošināšanā, u.tml.
Attiecībā uz kriptovalūtas uzņēmumu, Amerikas Konstitūcijā melns uz balta ir rakstīts, ka Amerikas prezidents nedrīkst pieņemt nekādas dāvanas vai maksājumus ārpus sava oficiālā darba.
Taču tur un citur ir viena centrāla nelaime. Pērn jūlijā seši republikāņu izvirzīti un apstiprināti tiesneši ASV Augstākajā tiesā nāca ar spriedumu, kurā bija pateikts, ka Amerikas prezidents ir imūns pret kriminālām un cita veida apsūdzībām saistībā ar saviem oficiālajiem pienākumiem prezidenta amatā.
“Skaidrojums” šim lēmumam bija tāds, ka Amerikas prezidentam nav laika un iespēju piedalīties tiesu procesos, ja gadījumā pret viņu tiktu izvirzītas apsūdzības.
Tas, ja kas, bija tas pats “arguments,” kāds izmantots pagājušā gadsimta 70. gados, kad smagi nogrēkojās ASV prezidents Ričards Niksons. Toreiz Augstākā tiesa pateica, ka vienīgais veids, kā atbrīvoties no noziedznieka Baltajā namā, bija pret viņu vērst impīčmentu.
Niksons demisionēja no amata tad, kad kļuva skaidrs, ka Kongresā viņam vairs nebija nepieciešamā atbalsta. Apakšpalāta apstiprinās apsūdzības, un Senātā atradīsies vajadzīgais vairākums, lai viņu notiesātu.
Pret pašreizējo Amerikas prezidentu pirmā termiņa laikā divreiz vērstas impīčmenta apsūdzības. Pirmās bija par centieniem šantažēt Ukrainas prezidentu, bet otras – par dumpja sarīkošanu pēc 2020. gada vēlēšanām.
Abos gadījumos republikāņu kontrolētais ASV Senāts apsūdzības noraidīja.
Te nu mēs esam. Prezidents ārpus jebkādas kontroles. Problēmas iekšpolitikā. Problēmas ārpolitikā. Problēmas tirdzniecības politikā.
Un valsts pirmā persona, kura zina, ka viņam par šādu rīcību nekas nebūs. Viņam vienīgais mērķis ir bagātināt sevi un savu ģimenīti pēc iespējas vairāk. Nekas cits viņam neinteresē.
Līdz 2028. gada vēlēšanām palikuši trīs gadi un trīs mēneši. Amerikas demokrātija diez vai tik ilgi izturēs.
Atliek cerēt, ka ar savu ālēšanos Amerikas prezidents nesagraus pārējo pasauli.
