Pasaulē
Citur

Tramps pamet “Atvērto debesu” līgumu un pasaule kļūst bīstamāka1


ASV prezidents Donalds Tramps paziņo, ka ASV pametīs “Atvērto debesu” līgumu.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņo, ka ASV pametīs “Atvērto debesu” līgumu.
Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ASV plāno izstāties no vēl viena svarīga starptautiska līguma par bruņojuma kontroli.

Plāno ASV un Krievijas sarunas

ASV informējusi Krieviju par nodomu izstāties no tā dēvētā “Atvērto debesu” līguma, kas atļauj novērošanas lidojumus dalībvalstu teritorijā. Daži analītiķi uzskata šo Trampa soli par taktisku gājienu attiecībās ar Krieviju. Pieaugot retoriskajai konfrontācijai ar Ķīnu, ASV liek saprast Maskavai, ka ir iespējama sadarbība ieroču kontroles jomā, atzīmē laikraksts “The Washington Post”.

Kā vienmēr Trampa administrācijā, no Baltā nama izskan dažādi signāli. Dažas amatpersonas ir pret bruņojuma kontroli un gribētu saraut visus līgumus, kas ierobežo ASV izvēli. Ir amatpersonu grupa, kas atbalsta sadarbību ar Maskavu, tostarp pats prezidents Tramps, un tā nosaka toni, atzīmē “WP”. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņojis, ka ASV paredz izstāties no 1992. gadā noslēgtā “Atvērto debesu” līguma, kura 34 dalībvalstīm ir tiesības veikt izlūklidojumus partneru gaisa telpā.

ASV apgalvo, ka Krievija pārkāpj līguma noteikumus. Kā ziņo “WP”, tiek plānota ASV Valsts departamenta īpašā vēstnieka bruņojuma kontroles jautājumos Māršala Bilingslī un Krievijas ārlietu ministra vietnieka Sergeja Rjabkova tikšanās, lai apspriestu plašu bruņojuma kontroles jautājumu loku, tostarp stratēģisko kodolieroču ierobežošanas līguma (START), kura termiņš beidzas nākamgad, iespējamo pagarināšanu. ASV piedāvājusi arī Ķīnai piedalīties sarunās, bet Pekina piedāvājumu noraidījusi.

Analītiķi atzīmē, ka Trampa vēlme pārskatīt bruņojuma ierobežošanas līgumus, arī daudzpusējo vienošanos par Irānas kodolprogrammu, novedusi pie Teherānas kodolarsenāla paplašināšanas. Ja Tramps centīsies īstenot savu murgaino ideju par kodolizmēģinājumu atsākšanu, Kremlis var atmest ar roku sarunām ar Balto namu un izvērst savas militārās programmas, atzīmē izdevums “The Daily Beast”.

Pasaule bez “Atvērto debesu” līguma kļūs bīstamāka

Trampa administrācijas lēmums izstāties no “Atvērto debesu” līguma vairojis bažas, ka ASV varētu nepagarināt START līgumu, kas ierobežo ASV un Krievijas kodolarsenālus. Daļa ASV likumdevēju un Eiropas sabiedroto uzskata, ka ASV aiziešana no “Atvērto debesu” līguma būtu kļūda, jo Rietumu aizsardzība ieguva noderīgu informāciju no izlūklidojumiem pār Krieviju. Līguma noteikumi paredz, ka lidojumi ir jāpiesaka trīs dienas iepriekš. Kopš 1992. gada līguma ietvaros ir notikuši vairāk nekā 1500 lidojumi.

Džons Boltons, ASV bijušais nacionālās drošības padomnieks, apsveicis ASV plānoto izstāšanos no “Atvērto debesu” līguma kā “vēl vienu svarīgu lēmumu bruņošanās kontroles vēsturē”. Virkne citu ekspertu uzskata to par “nelaimi, kas padarīs pasauli bīstamāku”, atzīmē izdevums “The Economist”. “Atvērto debesu” līgums dod iespēju pārraudzīt, vai tiek ievērotas arī citas bruņojuma kontroles vienošanās, no kodolizmēģinājumiem līdz militārajām mācībām. Par plānoto izlūklidojumu jāpaziņo 72 stundas iepriekš, bet precīzais lidojuma maršruts jāatklāj 24 stundas iepriekš.

Krievija šādus novērošanas lidojumus nereti veikusi virs Baltā nama un 2017. gadā aizkaitināja prezidentu Trampu, pārlidojot viņa golfa klubam Ņūdžersijas štatā, atzīmē laikraksts “The New York Times”. Lidmašīnā atļauts izvietot fotokameras ar 30 centimetru izšķirtspēju. Ar iegūtajiem attēliem ir jādalās ar jebkuru no līguma dalībvalstīm, kas to vēlas. Lidojumā var piedalīties arī pārstāvji no uzņemošās valsts, kā arī citām.

 

Eiropas sabiedrotie pauž “nožēlu” par Trampa lēmumu

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņojis, ka izstāšanās no “Atvērto debesu” līguma paredzēta pēc pusgada, 2020. gada 22. novembrī. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs izteicies, ka Trampa administrācijas izteiktās prasības un ultimāti esot “bezjēdzīgi un kategoriski nepieņemami”.

Krievijas valsts televīzijas programmā Veselības ministrijas infekcijas slimību speciāliste Jeļena Maļiņņikova pauda viedokli, ka Trampa lietotais preparāts pret Covid-19 varētu būt izraisījis “psihiskas blaknes”. Krievijas politologu ieskatā, Kremlim ir jāietur pauze līdz novembra vēlēšanām ar cerību, ka uzvarēs līdzšinējais prezidents, un tad jāizvērtē situācija.

Krievijas militārie eksperti uzskata, ka informāciju par ASV bruņojumu, ja Vašingtona izstājas no “Atvērto debesu” līguma, var iegūt arī no izlūkošanas pavadoņiem.

“Atvērto debesu” līgumu ir parakstījuši vairākums ASV NATO sabiedroto, kā arī Ukraina. Krievijas eksperti uzskata, ka, ASV izstājoties no “Atvērto debesu” līguma, lielākās zaudētājas būs Eiropas valstis, īpaši tās, kas robežojas ar Krieviju, – Baltijas valstis un Ukraina, jo tās zaudēs iespēju piedalīties novērošanas lidojumos Krievijas teritorijā.

Francija, Vācija, Beļģija, Spānija, Somija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Čehija un Zviedrija izteikušas “nožēlu” par ASV prezidenta Trampa lēmumu izstāties no “Atvērto debesu” līguma un aicinājušas Krieviju atsākt ievērot līguma noteikumus.

Saistītie raksti

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, cenšoties nogludināt lietas alianses iekšienē, minējis Krievijas veiktos līguma pārkāpumus, tostarp lidojumu ierobežojumus virs Kaļiņingradas un Krievijas pierobežā ar Gruziju, un izteicis cerību, ka vienošanās varētu tikt saglabāta, ja Kremlis atsāks to ievērot.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.