VIDEO. “Tu esi visskaistākais, ko esam radījuši!” Dāvida Krūmiņa bērna māte pirms meitiņas dzimšanas dienas publisko aizkustinošu vēstījumu 0
Tuvojoties meitiņas Klāras pirmajai dzimšanas dienai, Dāvida Krūmiņa kādreizējā draudzene un bērna māte Arnita Oliņa sociālajos tīklos publicējusi īpaši personīgu un emocionālu video. Tajā apkopoti nozīmīgākie mirkļi no Klāras pirmā dzīves gada.
Publicētajam video pievienots sirsnīgs vēstījums, kas atklāj mātes dziļās jūtas pret meitu:
“Tu atnāci pie mums mīlestībā un Tu esi tā, kas vienos mūžīgi… bezgalīgā mīlestībā… Tu esi mūsu gaisma pat ja visapkārt ir tumsa, Tu esi mūsu miers vētrā… Tu esi visskaistākais, ko esam radījuši šai pasaulei, Tu esi īpaša… vairāk par tūkstošiem vārdu… Mīlestībā. 11.04.2025.”
Šie vārdi atklāj ne tikai mātes mīlestību, bet arī simboliski ieskicē ceļu, kas šī gada laikā nav bijis vienkāršs.
Grūtniecības periods Arnitai aizritēja sarežģītos apstākļos. Jau gaidību sākumā notika skaļa šķiršanās no bērna tēva Dāvida Krūmiņa. Šis laiks kļuva par nopietnu pārbaudījumu – Arnita centās atgūt emocionālo līdzsvaru, meklējot palīdzību pie speciālistiem un stiprinot attiecības ar sev tuvajiem cilvēkiem.
Arī pēc Klāras nākšanas pasaulē vecāku attiecības saglabājās saspringtas. Bērna piedzimšanas brīdī tēvs nebija klātesošs. Reģistrējot mazuli dzimšanas apliecībā tēva ailē sākotnēji palika tukšums. Tikai pēc vairākiem mēnešiem tika sakārtoti nepieciešamie dokumenti, un tajā parādījās Dāvida vārds. Laika gaitā publiskajā telpā vairākkārt izskanējuši signāli par nesaskaņām abu starpā. Rudenī Dāvids publiski pauda neapmierinātību, norādot, ka viņam esot liegta iespēja satikt savu meitu.
Ziemassvētku laikā abi pārsteidza savus sekotājus, svinot svētkus vienā kompānijā un radot iespaidu, ka attiecības varētu būt uzlabojušās.
Arī Dāvids Otrajās Lieldienās publicēja emocionālu vēstījumu Klārai savā “Facebook” kontā.
Dāvids raksta: “Paies kāds laiks, un mēs ar tevi sēdēsim meža malā, ezera krastā pie ugunskura un cepsim desiņas. Pēc garas pārgājienu dienas es izvilkšu savu telefonu un parādīšu tev šo postu. Un tad stāstīšu par saviem piedzīvojumiem šajā laikā.
Un mācīšu, ko nozīmē nekad neapstāties — arī tad, kad esi noguris un bez spēka. Mācīšu, ko nozīmē nepadoties. Un mācīšu, kas ir labs un kas ir ļauns. Ka labs un ļauns nav tas, kas ir rakstīts uz papīra vai kādas sabiedrības daļas stereotipi un domāšana, bet tas balstās uz taviem paša lēmumiem — pēc tavas sirdsapziņas un cilvēcības.
Atceries — kad es šo rakstīju, es domāju tieši par šo brīdi.”
