FOTO: Latvijas Mediji

Tūjas sākušas dzeltēt. Kad satraukumam ir un kad nav pamata? 8

Avita Jasliņa, dārzniece, sertificēta ainavu tehniķe / Latvijas Mediji

Reklāma
Reklāma
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7
VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals 136
Lasīt citas ziņas

Tagad rudenī pastiprināti sākušas dzeltē tūjas. Kāpēc? Vai tam tā jābūt? Jautā Ēvalds Saulkrastos

Šis jautājums tiek aktualizēts ik gadu. Daudzi pamana un uztraucas par it kā citādi veselīgu tūju pastiprinātu dzeltēšanu.

Kad satraukumam nav pamata

CITI ŠOBRĪD LASA

Satraukumam nav īsti pamata, ja dzeltē skujas uz zariem tuvāk stumbram/vainaga vidū. Tas ir dabīgs tūju augšanas un attīstības process. Proti, koks pieaug platumā, jaunie dzinumi, kas zaru galos, pārņem dzīvībai nepieciešamo funkciju veikšanu. Augs atsakās no nevajadzīgajām skujām. Tās dzeltē un nobirst.

Tūjas jātīra

Ar rokām jāatbrīvo zari no sausajām skujām. Parasti tās viegli atdalās no zara, ja aizskartas, un var arī papurināt. Tūjas vajadzētu tīrīt katru gadu – tas uzlabos ne vien auga vizuālo pievilcību, bet arī gaisa cirkulāciju vainagā, būs kā profilakse pret slimībām. Ja vecās skujas paliek augā, mitruma ietekmē tās var sākt pūt, veidot dažādu sēnīšu izraisītu slimību attīstībai labvēlīgus apstākļus nākamajā sezonā.

Skujas dzeltē arī citiem augiem

Šāda skuju dzeltēšana un biršana rudenī raksturīga ne tikai tūjām, bet arī citiem mūžzaļajiem augiem, piemēram, priedēm, pacipresēm, mūžzaļajiem rododendriem. Pavērojiet skujukoku mežus un silus – patlaban visām priedēm vainagā redzēsiet daudz dzeltenu skuju. Tās visas nobirs.

Sagatavo ziemošanai

Kā vēl parūpēties par savu mūžzaļo augu labsajūtu? Tagad rudenī visi skujeņi ir rūpīgi jālaista. Tas, ka līst lietus, ne vienmēr nodrošina optimālos apstākļus.

Mūžzaļie augi labāk pārziemos, ja to mitruma resurss sasalstot augsnei būs pilns.

Proti, caur skujām un lapām tie arī ziemā turpina elpot un tādējādi tērē savus mitruma krājumus. Ja būs tā deficīts, piemēram, ziemā, kad augsne sasalusi un to nav iespējams atjaunot, augi var ciest no izkalšanas, saules apdegumiem ziemas otrajā pusē.

Par mēslošanu

Lielus skujeņus var nemēslot. Jaunākus augus, lai veicinātu to masas pieaugumu, var mēslot reizi gadā – pavasarī.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.