Putinam priekšā jaunas galvassāpes? Tramps varētu izmantot Baltiju, lai piespiestu Kremli izbeigt karu 0
ASV prezidentam Donaldam Trampam ir iespēja paātrināt Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšanu. Balstoties uz pieeju, ko viņš izmantoja attiecībā uz Irānu, Tramps varētu pielietot gaisa un jūras spiedienu Baltijas reģionā, kas piespiestu Vladimiru Putinu sēsties pie sarunu galda. Žurnāls “Forbes” skaidro, kā Tramps varētu īstenot šādu scenāriju, kādi būtu tā ieguvumi un kādi riski ar to saistīti. Par to raksta arī “Unian”.
Tiek vēstīts, ka ASV varētu vadīt NATO un Eiropas Savienības partnerus sankciju izpildes kampaņā Baltijas jūrā, kas būtu vērsta pret kuģiem, kravām, ostu pakalpojumiem, apdrošināšanas līgumiem un finanšu tīkliem, kuri atbalsta Krievijas kara mašīnu. Tas Vašingtonai dotu piespiešanas instrumentu, kas būtu leģitīms, balstīts sabiedroto koalīcijā, viegli paplašināms un tieši saistīts ar sarunu procesu.
Krievijas Baltijas jūras ostas, piemēram, Primorska un Ustjluga, ir galvenie mezgli Maskavas energoresursu eksporta sistēmā. Gaisa un jūras spiediena kampaņa Baltijas reģionā padarītu Krievijas jūras transporta ieņēmumus mazāk uzticamus, dārgākus un pakļautākus traucējumiem.
“Vienlaikus mērķim nevajadzētu būt formālas Krievijas ostu blokādes izsludināšanai, jo tas radītu nevajadzīgus juridiskus un politiskus riskus. Vašingtonai šo kampaņu nevajadzētu dēvēt arī par karantīnu. Precīzāks un pamatotāks nosaukums būtu: Baltijas gaisa un jūras transporta drošības un sankciju ievērošanas iniciatīva,” raksta mediji.
Šādai kampaņai būtu jābūt vērstai pret kuģiem, kravām, pakalpojumu sniedzējiem, apdrošinātājiem, īpašniekiem, operatoriem un finanšu tīkliem, kas atbalsta Krievijas karu pret Ukrainu. Tās mērķis nebūtu apturēt neitrālu tirdzniecību, uzbrukt neitrālai kuģniecībai vai radīt grūtības Krievijas civiliedzīvotājiem. Tā būtu mērķēta sankciju ievērošanas nodrošināšana, apiešanas shēmu atklāšana, izmaksu palielināšana un Maskavas piespiešana saskarties ar sekām par turpināto agresiju, uzsver izdevums.
Pieci kampaņas pamatprincipi
1. Tai jābūt mērķtiecīgai.
Kampaņai jākoncentrējas uz sankcijām pakļautām Krievijas organizācijām, tā dēvētās “ēnu flotes” tankkuģiem un maldinošām navigācijas metodēm, kas tiek izmantotas sankciju apiešanai. Tai nevajadzētu traucēt likumīgu kuģniecību.
2. Tai jābūt balstītai koalīcijā.
Eiropas valstu līdzdalība ir būtiska, lai palielinātu kampaņas leģitimitāti un nostiprinātu principu, ka Eiropai jāuzņemas lielākā daļa atbildības par Eiropas drošību.
3. Tai jābūt juridiski pamatotai.
Plaša mēroga blokādes vietā kampaņai jābalstās uz sankciju, muitas noteikumu, apdrošināšanas un kuģu klasifikācijas prasību, kā arī vides aizsardzības normu ievērošanas kontroli.
4. Tai jābūt pakāpeniskai un atgriezeniskai.
Ja Krievija iesaistīsies nopietnās sarunās un izpildīs pārbaudāmus nosacījumus, šos pasākumus varētu pakāpeniski apturēt.
5. Tai jābūt saistītai ar skaidriem diplomātiskiem mērķiem.
Mērķim jābūt Maskavas piespiešanai vienoties ar Ukrainu par konflikta noregulējumu. To varētu apliecināt konkrēti soļi: uzbrukumu pārtraukšana, pārbaudāma pamiera ieviešana, karaspēka izvešana uzticamu vienošanos ietvaros, nolaupīto civiliedzīvotāju un bērnu atgriešana, Ukrainas suverenitātes ievērošana un dalība atjaunošanas vai kompensāciju mehānismos.
Kādi ir riski?
Jebkuru šādu kampaņu varētu nosaukt par kara aktu – un Maskava, visticamāk, tā arī darītu.
Vienlaikus ASV un to sabiedrotajiem būtu skaidri jānorāda savi nodomi. Šīs kampaņas mērķis nav apturēt likumīgu neitrālu tirdzniecību vai uzbrukt neitrālai kuģniecībai. Tāpat tā neaizstātu turpmāku atbalstu Ukrainai kaujas laukā.
Tas būtu papildu instruments, kas ekonomiskās sistēmas, kuras atbalsta Krievijas agresiju, padarītu dārgākas, mazāk prognozējamas un ievainojamākas.
Kāds no tā būtu ieguvums Trampam?
Rezultātā Tramps iegūtu uzticamu ceļu uz sarunām, demonstrētu sabiedroto atbildības sadalījumu, saņemtu leģitīmu alternatīvu tiešai eskalācijai un instrumentu spiediena palielināšanai uz Maskavu.
Tas ļautu viņam apgalvot, ka Savienotās Valstis nesamierinās ar strupceļu, nerīkojas vienas pašas un nesteidzas iesaistīties karā. Tā vietā tās izmanto savu gaisa un jūras spēku potenciālu, kā arī sabiedroto ietekmi, lai piespiestu Putinu izdarīt diplomātisku izvēli: nopietni iesaistīties sarunās vai saskarties ar arvien pieaugošu spiedienu uz Krievijas ienākumiem.
