Taktiskais kodoltrieciens vai 50 tūkstošu karavīru ofensīva: 6 iespējamie Putina atriebības scenāriji kā atbilde uz Ukrainas “Zirnekļtīkla” operāciju 0
2025. gada 1. jūnija rītā Ukraina īstenoja vienu no vērienīgākajām un tehnoloģiski sarežģītākajām operācijām Krievijas–Ukrainas karā – operāciju “Zirnekļtīkls”, kuras laikā ar droniem tika uzbrukts vismaz pieciem Krievijas militārajiem lidlaukiem dziļi tās teritorijā. Uzbrukums bija rūpīgi plānots, mērķējot uz Krievijas stratēģiskās aviācijas kodolu — bāzēm, kur izvietoti kodolspējīgie tālās darbības bumbvedēji.
Saskaņā ar Ukrainas militārās izlūkošanas datiem, šī operācija radīja aptuveni 7 miljardu ASV dolāru (vairāk nekā 6,5 miljardu eiro) lielus zaudējumus Krievijas bruņotajiem spēkiem un iznīcināja vai būtiski bojāja vairāk nekā trešdaļu no Kremļa stratēģiskajiem bumbvedējiem.
Kremlī šis trieciens uztverts kā personisks un nacionāls pazemojums. Tajā pašā dienā Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefonsarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu norādīja, ka viņš “būs spiests atbildēt” uz Ukrainas darbībām.
Jau nākamajā naktī Krievija sāka atbildes triecienus, izmantojot kamikadze dronus un raķetes pret Ukrainas civilajiem objektiem. Smagākie uzbrukumi notika Harkivā un Čerņihivā, kur bojā gāja vairāki civiliedzīvotāji, tostarp mazulis un viņa ģimene.
Taču militārie eksperti brīdina — šie uzbrukumi, visticamāk, ir tikai sākums. Putins var izvēlēties daudz plašāku un bīstamāku atbildi. Eksperti norādījuši sešus iespējamos scenārijus, kā Kremlis varētu mēģināt atriebties par “Zirnekļtīkla” operāciju, vēsta The sun.
1. Takstisko kodolieroču izmantošana
Lai arī Ukrainas trieciens būtiski iedragāja Krievijas stratēģisko aviāciju, Kremļa rīcībā joprojām ir ievērojams kodolarsenāls. Pēc ekspertu domām, šāds uzbrukums militārajai infrastruktūrai var tikt interpretēts kā pamats taktisko kodolieroču pielietošanai, īpaši ņemot vērā Krievijas nesen pārskatīto kodolpolitiku. Eksperts Džordžs Bībs, ASV domnīcas “Center for the National Interest” viceprezidents, norāda, ka Krievijas jaunā kodolpolitika varētu attaisnot taktisko kodolieroču izmantošanu kā atbildi uz uzbrukumiem stratēģiskām militārajām infrastruktūrām. Turklāt Krievijas kodolizmēģinājumu centrs Nenoksā turpina paplašināties, kas liecina par sagatavošanos turpmākām kodolprogrammas aktivitātēm.
2. Hiperskaņas raķete “Orešņik”
Viens no potenciāli bīstamākajiem Putina atriebības instrumentiem ir Krievijas hiperskaņas raķete ar nosaukumu “Orešņik”. Šī ballistiskā raķete spēj sasniegt ātrumu līdz pat 12 250 km/h un trāpīt mērķiem līdz 5000 kilometru attālumā. Tā ir paredzēta ātriem, praktiski neatvairāmiem triecieniem, kas apiet lielāko daļu esošo pretgaisa aizsardzības sistēmu.
Raķete “Orešņik” tika pirmo reizi izmantota kaujas apstākļos 2024. gada novembrī, kad Krievija to palaida pēc tam, kad Ukraina pielietoja amerikāņu piegādātos ATACMS raķešu kompleksus uzbrukumiem Krievijas teritorijā. Kopš tā laika šis ierocis ir kļuvis par simbolu Maskavas vēlmei demonstrēt spēku, īpaši pēc nozīmīgām sakāvēm.
Pēc līdzīga incidenta šī gada sākumā, kad Ukraina veica vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavai, bijušais Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Andrejs Kartapolovs aicināja izmantot “Orešņik” kā atbildes līdzekli.
Taču Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirils Budnovs, apliecinājis, ka tiek sekots līdzi visām pazīmēm, kas varētu liecināt par šīs raķetes iespējamo izmantošanu.
3. 50 000 karavīru uzbrukums Harkivai
Viena no reālākajām un tūlītējām Krievijas atbildēm uz Ukrainas dronu triecienu varētu būt plaša mēroga sauszemes ofensīva Harkivas virzienā, piesaistot līdz 50 000 karavīru. Harkiva, kas ir Ukrainas otra lielākā pilsēta, atrodas tikai apmēram 30 kilometrus no Krievijas robežas un jau kopš 2022. gada ir stratēģiski svarīgs mērķis. Andrijs Pomahaibuss, Ukrainas 13. Nacionālās gvardes “Khartiia” brigādes štāba priekšnieks, norādīja, ka Krievija pārvieto spēkus tuvāk frontes līnijai un gatavojas uzbrukumiem
Tikmēr daudzi militārie analītiķi norāda, ka šāda ofensīva var būt daļa no Kremļa stratēģijas pirms iespējamām miera sarunām. Maskava, iespējams, cenšas iegūt pēc iespējas vairāk teritorijas, lai uzlabotu savas pozīcijas pie sarunu galda. ASV bāzētās domnīcas “Institute Fort The Study Of War” ISW analītiķi uzsver, ka “laiks nav Putina pusē”, un uzsvars tiek likts uz iespējamu izrāvienu tuvākajos mēnešos
