Četras šķietami nevainīgas pazīmes, kas var liecināt par bīstamām personības iezīmēm 0
Vai esi kādreiz aizdomājies, vai kādam no draugiem, kolēģiem vai pat pašam piemīt rakstura iezīmes, kas varētu liecināt par emocionālu nejūtību vai tendenci manipulēt ar citiem? Ķīnā veikts pētījums, kurā analizēta smadzeņu uzbūve un tās saistība ar cilvēka uzvedību, piedāvā jaunus skaidrojumus – pētnieki identificējuši vairākas ikdienišķas pazīmes, kas var liecināt par nopietnām personības īpatnībām.
Zinātnieki izpētīja vairāk nekā 80 cilvēku smadzeņu attēlus. Lai gan nevienam no viņiem nebija noteikta klīniska diagnoze, daudzi paši atzina, ka viņiem raksturīga impulsīva uzvedība, zema līdzcietība un nosliece uz agresiju. Šiem cilvēkiem konstatēta atšķirīga smadzeņu savienojumu struktūra salīdzinājumā ar pārējiem.
Šis ir viens no pirmajiem pētījumiem, kurā uzvedības un personības iezīmes tiek pētītas tieši caur smadzeņu uzbūves prizmu – īpaši pievēršoties tam, kā dažādas smadzeņu daļas ir fiziski savienotas, nevis tikai to darbībai kopumā.
Smadzeņu savienojumi un uzvedības īpatnības
Pētījums balstījās uz datiem, kas iegūti Vācijā. Tajā iesaistītie cilvēki aizpildīja anketu, kurā tika vērtēta viņu spēja izjust līdzjūtību, attieksme pret citiem, kā arī nosliece uz paškaitējošu vai manipulatīvu uzvedību.
Tālāk pētnieki vēroja viņu ikdienas uzvedību – vai ir tendence pārkāpt noteikumus, vai bieži rodas dusmu lēkmes, vai uzvedība ir uzbāzīga. Jo izteiktāk šādas iezīmes parādījās, jo redzamākas bija arī izmaiņas smadzeņu savienojumu struktūrā.
Zinātnieki atklāja divas pretējas tendences: atsevišķi smadzeņu savienojumi bija pārāk aktīvi, bet citi – pārāk vāji attīstīti. Paaugstināta aktivitāte bija novērojama tajos apgabalos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu, uzmanības noturību un emociju apstrādi. Tas varētu izskaidrot impulsīvu rīcību un zemu spēju iejusties citu izjūtās.
Savukārt vājāk savienotās zonas bija tās, kas atbild par paškontroli un koncentrēšanos. Šī nelīdzsvarotība varētu būt viens no iemesliem, kādēļ cilvēkiem ar šādām iezīmēm bieži trūkst spējas izrādīt līdzcietību vai rēķināties ar citu vajadzībām.
Manipulācija bez vainas izjūtas
Lai arī tikai nelielai daļai cilvēku tiek oficiāli diagnosticēti smagi personības traucējumi, pētījums apliecina – raksturīgās iezīmes sastopamas daudz plašākā sabiedrības daļā. Tās var izpausties kā vienaldzība, spēja veikli manipulēt ar citiem vai agresīva uzvedība.
Zinātnieki uzskata, ka smadzeņu savienojumu struktūra nosaka, kā cilvēks veido attiecības, kā reaģē uz vidi un cik lielā mērā ir spējīgs emocionāli piedalīties notiekošajā. Tiem, kuriem paaugstināta aktivitāte novērojama tajos smadzeņu apgabalos, kas saistīti ar valodas uztveri, atlīdzību sistēmu un aprēķinu, mēdz būt īpaša spēja ar vārdiem panākt savu – pat tad, ja tas notiek uz citu rēķina.
Izprot emocijas, bet paši tās neizjūt
Viens no pārsteidzošākajiem atklājumiem bija saistīts ar to, ka šādi cilvēki spēj atpazīt citu emocijas, bet paši tās neizjūt. Viņi saprot, kā “pareizi reaģēt”, bet tāpat paliek vienaldzīgi. Tas ļauj viņiem ļoti prasmīgi izmantot citus savā labā, radot uzticības sajūtu, kas patiesībā ir tikai taktika.
Pētījuma līdzautors, psihiatrs Džalīls Mohammeds, norādījis:
“Šādiem cilvēkiem vienkārši nerūp, kā jūs jūtaties. Viņi daudz labprātāk pārņems sarunas vadību vai novērsīsies, nekā uzklausīs jūsu pārdzīvojumus.”
Zinātnieki uzsver, ka šīs iezīmes nevajadzētu uztvert kā diagnozi, bet tās var kalpot kā brīdinājuma signāls. Četras uzvedības pazīmes, kas jāņem vērā:
Pētnieki cer, ka šādu pētījumu rezultāti nākotnē palīdzēs laikus atpazīt uzvedības modeļus, kas var radīt problēmas ne tikai pašam cilvēkam, bet arī apkārtējiem.
