Igaunijas ārsts brīdina: suši var radīt nopietnas veselības problēmas 0
Vasarā suši kļūst par daudzu iecienītu izvēli, jo tas šķiet viegls, ērts un garšīgs ēdiens, ko paņemt līdzi uz pikniku vai baudīt dabā ar ģimeni. Taču Igaunijā katru gadu tiek reģistrēti pārtikas saindēšanās gadījumi, un arī suši nav izņēmums. Par šī ēdiena iespējamiem riskiem brīdina Tallinas Centrālās slimnīcas infekciju kontroles dienesta vadītājs Aleksejs Ņelovkovs.
Pēc ārsta teiktā, jebkurš ēdiens var kļūt par saindēšanās avotu, ja netiek ievēroti uzglabāšanas un gatavošanas noteikumi. Suši nav izņēmums, jo bieži tiek izmantotas jēlas sastāvdaļas, kuras ir īpaši jutīgas pret mikrobioloģisko piesārņojumu.
Svarīga loma ir izejvielu kvalitātei. Ja zivis vai citi produkti ir bojāti vai inficēti ar baktērijām, tie var izraisīt smagas veselības problēmas. Piemēram, no inficēta laša var saslimt ar listeriozi, kas ir īpaši bīstama grūtniecēm un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti. Suši var būt arī infekcijas avots salmonelozes, vibriozes, kampilobakteriozes un citu zarnu infekciju gadījumā. Tāpat iespējama inficēšanās ar norovīrusiem vai A hepatīta vīrusu.
Īpaši svarīgi ir higiēnas nosacījumi. Suši gatavošanas procesā tiek veiktas daudzas darbības ar rokām, instrumentiem un virsmām, kas var kļūt par piesārņojuma avotu. Cimdi šajā gadījumā nav garantija drošībai, ja netiek ievērota roku tīrība vai virsmu dezinfekcija.
Arī uzglabāšanas ilgumam ir būtiska nozīme. Suši nav produkts, ko drīkst glabāt ilgi. Atkarībā no uzglabāšanas temperatūras, tas būtu jāapēd 12 līdz 48 stundu laikā. Visdrošāk to baudīt uzreiz pēc pagatavošanas, jo ilgstoša uzglabāšana, pat ledusskapī, var veicināt baktēriju vairošanos.
Gatavotajiem suši, ja tie ir termiski apstrādāti, piemēram, cepti, ir mazāks risks, taču arī tad ir būtiski tos patērēt nekavējoties. Vairākas infekcijas un baktērijas iznīcina karstums, taču arī ceptiem suši ir īss derīguma termiņš.
Aleksejs Ņelovkovs uzsver, ka no suši visdrošāk izvairīties cilvēkiem ar vājinātu imunitāti, grūtniecēm, bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Ēdot suši, vienmēr jāraugās, lai produkts būtu tikko gatavots, nācis no uzticama avota un uzglabāts atbilstošos apstākļos.
Lauksaimniecības un pārtikas departamenta vadošā speciāliste Kaisa Muttra piekrīt šiem secinājumiem. Viņa apstiprina, ka saindēšanās ar pārtiku notiek arī Igaunijā, taču suši kā konkrēts iemesls netiek atsevišķi reģistrēts. Viņasprāt, visbiežākie riski slēpjas nevis pašās zivīs, bet to piesārņojumā jebkurā no ēdiena pagatavošanas posmiem.
Bīstamākais suši sastāvdaļu parazīts ir Anisakis – tārps, kura kāpuri, nonākot cilvēka gremošanas traktā, var radīt smagas blaknes, piemēram, sāpes vēderā un pat alerģiskas reakcijas. Tādēļ vairākās valstīs, tostarp Japānā, zivis pirms lietošanas tiek sasaldētas, lai samazinātu riskus.
Ja suši tiek baudīts restorānā, ir vērts uzzināt informāciju par sastāvdaļu izcelsmi. Svaigām zivīm nedrīkst būt spēcīga smarža, un to izskatam jābūt gludam un spīdīgam. Uzticami uzņēmumi bieži izmanto saldētas zivis, lai iznīcinātu iespējamos parazītus.
Restorāna “Sushi Plaza” mārketinga vadītāja Hanna Greta Līva uzsver, ka viņu prioritāte ir augstas kvalitātes izejvielas un stingra kontrole pār uzglabāšanas apstākļiem. Viņa atzīst, ka klientu sūdzības par veselības problēmām ir ārkārtīgi retas, un šaubīgos gadījumos visas sastāvdaļas tiek nekavējoties pārbaudītas.
Lai arī suši ir garšīgs un elegants ēdiens, tas tomēr jābauda ar zināmu piesardzību. Labāk izvēlēties pārbaudītus ražotājus, ievērot uzglabāšanas termiņus un uzmanīgi vērtēt vizuālo un smaržas kvalitāti. Jo arī šis iecienītais ēdiens var slēpt nopietnus riskus.
