4. Aviācijas un dronu uzbrukumu pastiprināšana 0
Pēc tam, kad Ukraina realizēja veiksmīgo “Zirnekļtīkla” uzbrukumu, iznīcinot trešdaļu Krievijas stratēģisko bumbvedēju, Kremļa reakcija jau ir sākusies ar vairākiem smagiem triecieniem Ukrainas pilsētām. Tomēr eksperti uzskata, ka šie uzlidojumi var būt tikai sākums daudz plašākai un sistemātiskākai atbildei.
Pēc notikušā Vladimirs Putins uzreiz pavēlēja veikt atriebības triecienus – tostarp “Shahed” dronu uzbrukumu, kurā gāja bojā mazulis, viņa māte un vecmāmiņa, kad viņu māja sabruka no eksplozijas. Tāpat Harkivā tika ievainoti vismaz 17 cilvēki, bet Čerņihivā ziņots par vēl diviem bojāgājušajiem.
Tomēr Ukrainas amatpersonas un neatkarīgi analītiķi brīdina – Krievija gatavojas palielināt triecienu apmērus, īpaši ar droniem. Ukrainas izlūkdienests HUR ziņo, ka Maskava plāno izmantot līdz pat 500 kamikadzes droniem vienā naktī, kas būtu rekords visā kara laikā. Turklāt HUR avoti norāda, ka Krievija aktīvi veido jaunus dronu un raķešu palaišanas laukumus, lai paplašinātu savas uzbrukuma iespējas.
5. Miera sarunu pārtraukšana un jebkāda pamiera iespēju noraidīšana
Viens no veidiem, kā Vladimirs Putins varētu atriebties par Ukrainas dronu triecienu Krievijas gaisa spēkiem, ir politiskās eskalācijas ceļš – pavisam iespējams, ka viņš pilnībā pārtrauks jebkādas sarunas par pamieru vai miera noslēgšanu. Šāds solis varētu būt izdevīgs Kremlim, jo ļautu turpināt karadarbību bez diplomātiskā spiediena un izmantot militāro situāciju kā līdzekli politiska spiediena izdarīšanai uz Ukrainas sabiedrotajiem.
Putins jau ilgstoši izvairās no tiešām sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, tā vietā nosūtot delegācijas pārstāvjus uz tikšanām, kas līdz šim nav devušas reālus rezultātus.
6. Diversijas un sabotāžas pastiprināšana Eiropā
Vēl viena potenciāla Vladimira Putina atriebības forma pēc Ukrainas “Zirnekļa tīkla” trieciena ir slēpta karadarbība Eiropā – caur sabotāžu, spiegošanu, kiberuzbrukumiem un informatīvās telpas destabilizāciju. Šo operāciju mērķis ir vājināt sabiedrisko uzticību Ukrainas atbalstam, iebiedēt Rietumu sabiedrību un palielināt iekšējo spiedienu uz valdībām.
Vācijas, Apvienotās Karalistes un Polijas drošības dienesti pēdējos mēnešos ziņojuši par arvien pieaugošu Krievijas specdienestu aktivitāti Eiropā. Tiek uzskatīts, ka galvenais aktīvais spēks šajos pasākumos ir Krievijas militārā izlūkošana jeb GRU, un īpaši tā apakšvienība – Īpašo uzdevumu departaments (SSD).
Rietumu izlūkdienesti apgalvo, ka šī nodaļa ir atbildīga par sabotāžas uzbrukumiem, tostarp dzelzceļu infrastruktūras bojājumiem Vācijā, noliktavu ugunsgrēkiem Polijā un interneta tīklojuma traucējumiem Skandināvijā.
