NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs
Foto: Kenzo Tribouillard/AFP/SCANPIX

“Mums jāsaņem garantijas.” Turcija izvirza prasības sakarā ar NATO paplašināšanu 0

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 164
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
Lasīt citas ziņas

NATO dalībvalsts Turcija ir paziņojusi, ka nevērtē pozitīvi Somijas un Zviedrijas pievienošanos aliansei, apsūdzot Skandināvijas valstis par atbalstu kurdu kaujiniekiem. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sagaida, ka domstarpības tiks atrisinātas un Somijas un Zviedrijas paredzamā pievienošanās NATO notiks bez šķēršļiem no Turcijas puses.

Apspriežas Turcijas un ziemeļvalstu ministri

CITI ŠOBRĪD LASA

Stoltenbergs NATO ārlietu ministru sanāksmē Berlīnē aizvadītās nedēļas nogalē paziņoja, ka Turcija likusi skaidri saprast, ka nevēlas bloķēt šo valstu pievienošanos NATO. “Es esmu pārliecināts, ka mēs spēsim kliedēt Turcijas paustās bažas veidā, kas neaizkavēs (Somijas un Zviedrijas) iestāšanās procesu,” teica Stoltenbergs.

Turcija iepriekš pavēstīja, ka piekritīs Somijas un Zviedrijas dalībai NATO tikai tad, ja tiks izpildīti vairāki nosacījumi. Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu paziņojis, ka Zviedrijai un Somijai jāaptur atbalsts “kurdu teroristiem” savās valstīs un jāatceļ eksporta aizliegumi Turcijai, ja tās grib pievienoties NATO. Par “teroristiem” Turcijas valdība dēvē tās teritorijā aizliegtās kurdu neatkarības kustības aktīvistus, no kuriem daži ir ieguvuši politisku patvērumu ziemeļvalstīs.

NATO ārlietu ministru apspriedes kulu­āros Berlīnē Čavušoglu tikās ar Somijas un Zviedrijas ārlietu ministriem, lai kliedētu nesaprašanos un Turcijas bažas. Kā pēc tikšanās atzīmēja Turcijas ārlietu ministrs, Turcija nevienam nedraud un nemēģina izdarīt spiedienu, bet grib pievērst uzmanību Zviedrijas atbalstam kurdu kaujinieku grupējumam PKK, kas Turcijā, Eiropas Savienībā un ASV atzīts par teroristisku grupējumu.

Lai NATO pieņemtu lēmumu par alianses paplašināšanu, tas jāapstiprina visām 30 dalībvalstīm. “Mums jāsaņem garantijas, ka šīs valstis (Somija un Zviedrija) neatbalstīs (kurdu) teroristu grupējumus,” pēc apspriedes Berlīnē teica Čavušoglu, piebilstot, ka Zviedrijai un Somijai jāatceļ aizliegumi eksportēt uz Turciju vairākas tajās ražotās aizsardzības jomas preces.

Turcijas ārlietu ministrs atkārtoti atzīmēja, ka Turcija, kas pievienojās NATO 1952. gadā, neiebilst pret alianses atvērto durvju politiku. Čavušoglu atzinīgi novērtēja konstruktīvās sarunas ar ziemeļvalstu kolēģiem, taču atzīmēja, ka Zviedrija nav ņēmusi vērā Turcijas izteiktās bažas, jo aizvadītās nedēļas nogalē Stokholmā esot noticis “PKK teroristu” saiets.

Krievijas karš pret Ukrainu iedragā Eiropas drošību

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņojis, ka “Rietumiem nevajadzētu lolot ilūzijas, ka mēs vienkārši samierināsimies ar NATO paplašināšanos”. Pagājušā gada decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Reklāma
Reklāma

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās “drošības garantijas”, viņam nāksies īstenot “militāri tehniskus pasākumus”. ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču apliecinājušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Krievijas izraisītais plašais karš pret Ukrainu ir iedragājis Eiropas pēckara drošības arhitektūru un pamudinājis pat tradicionāli neitrālās valstis Somiju un Zviedriju apsvērt pievienošanos NATO. Rjabkovs brīdinājis, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO vairošot vispārējo militāro spriedzi Eiropā, piebilstot, ka Maskava rezervē tiesības uz “militāri tehnisku atbildi”.

Analītiķi atzīmē, ka kāds no Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomniekiem izteicies, ka Krievija varētu izvietot kodolieročus un hiperskaņas raķetes Kaļiņingradas apgabalā, ja Somija un Zviedrija pievienojas NATO.

Šveice apsver tuvināšanos NATO

Krievijas agresīvās politikas iespaidā pat tradici­onāli neitrālā Šveice apsver tuvināšanos NATO, pavēstījusi Šveices Aizsardzības ministrijas Drošības politikas departamenta vadītāja Paelvi Pulli. Intervijā aģentūrai “Reuters” viņa paziņoja, ka Aizsardzības ministrija izstrādā ziņojumu par drošības politikas izvēlēm, kas ietver kopīgas militāras mācības ar NATO valstīm un munīcijas krātuvju aizpildīšanu. “Varētu tikt veiktas izmaiņas veidā, kā tiek interpretēta neitralitāte,” teica Pulli.

Pagājušajā nedēļā uzturoties vizītē ASV, Šveices aizsardzības ministre Viola Amhērda paziņoja, ka Šveicei vajadzētu ciešāk sadarboties ar ASV vadīto militāro aliansi, bet nepievienojoties tai. Viņasprāt, būtu arī jārīko augsta līmeņa Šveices un NATO militārpersonu un politiķu regulāras tikšanās.

Neitralitāte, neiesaistoties abos pasaules karos 20. gadsimtā, nebija pašmērķis, bet domāta Šveices drošības vairošanai, uzskata Pulli. Viņa atklāja, ka tikusi apspriesta arī dalība NATO, taču atšķirībā no Zviedrijas un Somijas, kas pēc ilgiem neitralitātes gadiem nolēmušas pievienoties NATO, ziņojumā diez vai būs ieteikts Šveicei spert šādu soli. Ziņojumu paredzēts pabeigt septembrī un iesniegt izskatīšanai Šveices valdībai.

SAISTĪTIE RAKSTI