Diāna Jance
Diāna Jance
Foto: Gvido Kajons

Diāna Jance: „Bairaktars vajadzīgs arī mums pašiem” 40

Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Jā, viņi to redz! 8 lietas, par kurām tavs zobārsts zina, ka tu melo 6
Veselam
Atklāts, kas notiek ar cilvēku nedēļu pirms nāves 66
Kokteilis
FOTO. 5 latviešu sievietes, kas varētu kļūt par pasaules skaistumkaralienēm 55
Lasīt citas ziņas

Šajās dienās Latvijas ziemeļu saule spīd jau sudrabaini rudenīgi un drīz aizlidojošo dzērvju klaigas daudziem sagādā grūtsirdību – arī tiem, kuri dzīvo pilsētās un par šīm klaigām tikai dzirdējuši no lauku radiem vai vecvecākiem. Grūtsirdību neapšaubāmi izsauc arī notiekošais Ukrainā, pieaugušie rēķini un neziņa par rītdienu. Reizēm grūtsirdību iespējams ārstēt ar labiem darbiem.

Atkāpei. Vēl pavisam nesen bija karstā vasara, kura bija uzkarsusi arī daudzo kultūras notikumu pārklājumā. Bija nedēļas nogales, kad likās, ka koncertiem un ballēm nav ne gala, ne malas. Protams, daudziem no mums nebeidzamās bezmaksas izklaides sagādāja prieku, tomēr jājautā, vai šo finansējumu nebūtu bijis iespējams izmantot lietderīgāk. Bet – zinu jau, ka šis ir vēlēšanu gads, turklāt kultūrai ielās, parkos un namos šovasar bija cita nozīme – to lietojam kovida saspringuma gaidās… Un tomēr.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēdējos sešus mēnešus kultūrai un pat izklaidēm tomēr ir cits mērs – daudzi teiktu, ka pašlaik pasaulē nav iespaidīgāku simfoniju kā tās skaņas, kad pret ienaidnieka raķetēm gaisā uzšaujas neatkarīgās Ukrainas aizsardzības spēki. Šobrīd nav krāsaināku gleznu par tām bildēm, kurās, liesmās sadegot, redzam okupantu tankus un ieroču noliktavas. Pašlaik nav spēcīgāku dzejojumu kā tie, kas lasāmi apdegušās un netīrās dienasgrāmatu lapaspusēs no karā cietušo Ukrainas pilsētu iedzīvotājiem. Nav izteiksmīgāku romānu kā Ukrainas aizstāvju teiktais. 2022. gada kultūrai piedien himarsi un bairaktari. Eiropas kultūras vērtības tiek aizstāvētas ar ieročiem.

Šobrīd Latvijas iedzīvotāji finansiālos ziedojumos Ukainas aizstāvjiem un bēgļiem jau savākuši vairāk nekā desmit miljonu eiro. Ņemot vērā mūsu algas, pensijas un nelielo iedzīvotāju skaitu, tas ir ļoti daudz. Ziedo gan atsevišķi cilvēki, gan ģimenes, gan uzņēmumi un biroji. Vienlaikus ziedotāju skaits nemaz nav tik liels – “ziedot.lv” uzskaitīti tikai 112 000 mūsu valsts iedzīvotāju vārdi, turklāt, iespējams, ka daudzi no tiem ziedojuši vairākas reizes… Tiesa, ziedojumu lapu ir daudz – finansējums vajadzīgs gan Čerņihivas apgabala bērnu slimnīcas ātrās palīdzības mašīnai, gan tviterkonvojam, gan skolas piederumiem ukraiņu bēgļu bērniem, gan vēl citur.

Bet viena no ziedojumu lapām ir īpaša. Pirms nepilna mēneša mūsu valsts enerģijas kamols, mūziķis Ralfs Eilands teica: “Tās ir muļķības, sakot, ka viens cilvēks nespēj daudz izdarīt. Viss izdarāms – ja grib, tad var. Tagad, kara situācijā, jāmēģina atrast veidus, kā mēs visi kopā varam atbalstīt Ukrainu. Pirms kāda laika tieši no Ukrainas vēstniecības nāca padoms – ja kaut kam ziedo, šobrīd visvairāk nepieciešams tieši “Bayraktar”. Šī nav sacensība, cilvēku atsaucība ir laba, ik dienu pieslēdzas arvien vairāk organizāciju. Liekas, līdzekļu vākšana Latvijas bairaktaram mūsu cilvēkiem dod atkal jaunu garīgo pacēlumu. Ja paši to uzskatīsim par mūsu misiju, tad mērķi izdosies sasniegt ātri. Domāju – tas ir reāli izdarāms.”

Varbūt šoruden mūsu grūtsirdība var zust, vācot līdzekļus Latvijas bairaktaram? Ir dīvaini un neparasti ar kultūras cilvēkiem runāt par ieročiem, bet, lai gan tik tiešām “Bayraktar” neapstrīdami nepieciešams ukraiņu neatkarības aizstāvjiem, tas vajadzīgs arī mums pašiem – mūsu lepnumam, mūsu ilgām, mūsu cerībām, mūsu dzīvesspēkam, mūsu kultūrai. Pateicoties ukraiņiem, varam šoruden būt, varam rūpēties par mūsu valsts valodas pastāvēšanu, varam mierīgi iet un izbaudīt koncertus, teātrus un mākslas izstādes.

Reklāma
Reklāma

Pirms augusta koncerta Rīgā Ukrainas mākslas frontes kaujinieku pasauli apceļojošās mūzikas grupas “DahkaBrakha” dibinātājs un iedvesmotājs Vladislavs Troickijs uzsvēra, ka “patiesībā tieši kultūra ir vienīgais ceļš, kā nokļūt līdz cilvēku sirdīm”. Lai ukraiņu un mūsu pašu sirdis neapstātos, šobrīd vajadzīgs Latvijas bairaktars. “Lai ir grūt’, vajag spēt, stipram būt, uzvarēt!” – to taču mēs visi zinām, vai ne? Šajos sešos mēnešos spēcīgā Ukrainas armija jau pierādījusi, ka spēj aizstāvēt ne tikai Ukrainu, bet arī visu civilizēto, demokrātisko un, pats galvenais, brīvo pasauli. Savukārt mūsu spēkos ir Ukrainas aizstāvjus atbalstīt.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.