Ukraiņu bēgļi netika centralizēti dalīti pa lauku saimniecībām, jo pārsvarā dod priekšroku dzīvei lielajās pilsētās, atklāj Trons 23
Mārtiņš Trons, “Zemnieku Saeimas” valdes loceklis, TV24 raidījumā “Preses Klubs” izpauda faktu: ̶ Mums ir apmēram 850 biedru visos Latvijas reģionos, kuru aptaujāšanu elektroniski veicām Ukrainas kara otrajā nedēļā ar jautājumu, vai viņi ir gatavi uzņemt ukraiņu bēgļus – izmitināt bez maksas, dot darbu?
Atsaucās pietiekami daudz biedru.
Mēs šo informāciju apkopojām Excel tabulā, ka mūsu biedri bija gatavi izmitināt aptuveni 400 cilvēkus dažādās Latvijas vietās un daļa bija gatavi arī nodrošināt darbu. Šo sagatavoto informāciju mēs aizsūtījām LR Iekšlietu ministrijai un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūrai, pievienojot visu saimniecību kontaktus.
Kā sapratu, rezultātā neviens no mūsu biedriem tā arī netika uzrunāts.
Kā skaidro “Zemnieku Saeimas” pārstāvis, te mēs mazliet nonākam absurdā situācijā, ka no vienas puses gribam palīdzēt un paredzam no valsts budžeta līdzekļiem zināmu finansējumu viesnīcām un viesu mājām, ko varam novirzīt. Tas ir ļoti pareizi, jo, ņemot vērā situāciju ar Covid ̶ 19, ekonomika ir jāsilda.
Bet brīdī, kad lauku uzņēmēji ir gatavi palīdzēt brīvprātīgi un bez maksas, valsts viņu piedāvājumu atraida. Skaidrs, ka liela daļa no ukraiņu bēgļiem ir sievietes ar maziem bērniem vai seniori. Neskatoties uz to, daļa no viņiem būtu gatavi strādāt.
Mazliet pārsteigums ir tas, ka viņi pārsvarā grib uzturēties tikai Rīgā un lielajās pilsētās. Loģisks skaidrojums ir tāds, ka vairums šo bēgļu nāk no lielajām Ukrainas pilsētām, kam lauku dzīve nav īsti piemērota.
Līdzīgi ārzemju studentiem no Indijas un Pakistānas patīk pilsētas burzma, tāpēc laukos dzīvot un strādāt viņi negrib, jo tā ir viņiem sveša vide.
