“Uz ielas nāk klāt cilvēki, arī sveši!” Plēpis 75 gadu vecumā atkal dzīvo viens 0
17. septembrī tautā iemīļotais aktieris Rūdolfs Plēpis svin 75. jubileju. Jau sešus gadus viņš ir zaudējis redzi un, kā pats saka, dzīvo tumsā, tomēr jubileju viņš šogad sagaida ar savu atmiņu grāmatu “Dvēseles kumēdiņi” un koncertuzvedumu Babītes kultūrizglītības centrā “Vietvalži”, raksta “Privātā dzīve”.
Pirms sešiem gadiem tautā mīlētais aktieris Rūdolfs Plēpis zaudēja redzi. Taču Plēpis aizvien redz ar sirdi un ir lielisks stāstnieks, savā grāmatā viņš dalās komiskos atmiņu stāstos par saviem skolotājiem, kolēģiem un tuvākajiem cilvēkiem, kas viņa dzīvē bijuši nozīmīgi.
Rūdolfs arī stāsta, ka uz ielas cilvēki aizvien viņu atpazīst, pastaigu laikā nāk klāt paziņas, parunājas, nāk klāt arī pavisam sveši ļaudis. “Pārsteidzoši, bet neesmu aizmirsts. Domāju, tāpēc ka televīzija laiku pa laikam parāda filmas, kurās spēlēju. Bērni mani atpazīst, pateicoties dziesmām par Pifu, un atceras no filmas Emīla nedarbi, kurā tēloju Alfrēdu,” žurnālam “Privātā Dzīve” pastāstīja Plēpis.
Viņa balss turpina skanēt arī Latvijas Radio. “Gribētos jau varbūt arī vēl kādu izrādi nospēlēt. Ar manu veselības stāvokli to gan būtu grūti izdarīt, bet, iespējams, var atrast lomu, kuru es notēlotu savā situācijā,” aizdomājās aktieris.
Savas dienas Plēpis vada mierīgi, bet priecīgi. Viņa galvenā izklaide ir radio pārraižu klausīšanās. Divus gadus nodzīvojis Ķengaragā pie meitas Viktorijas, pusgadu adventistu senioru namā Zilaiskalns, tad aktieris atkal atgriezies mājās klusajā centrā. “Pašlaik dzīvoju viens. Novārtā gan neesmu atstāts, esmu aprūpēts. Pie manis regulāri nāk asistents, kas palīdz ikdienā,” žurnālam “Privātā Dzīve” savulaik pastāstīja Rūdolfs.
Par savu aprūpētāju Ivetu aktieris saka ļoti labus vārdus. Bieži viņu apciemo meita Viktorija, mazmeita Marija, arī brālis Artūrs un māsa Kristīne. “Nāk, protams, arī draugi. Ar viņiem vai asistenta pavadībā regulāri dodos pastaigā uz tuvējo Kronvalda parku un Esplanādi. (..) Ja godīgi, uz koncertiem Esplanādē man pat nebija jāiet, jo no sava dzīvokļa ļoti labi visu dzirdēju,” priecājās Plēpis.
Vairāk lasi žurnālā “Privātā dzīve”.
