Uz mežu – kopt jaunaudzes 0
Meža īpašnieki, izkopjot jaunaudzes, vēl var paspēt saņemt valsts un Eiropas atbalstu gandrīz četru miljonu latu vērtībā. Kopš nepastāv aizliegums saņemt Eiropas atbalstu par jaunaudzēm, kuras savā mežā izkopis pats meža īpašnieks, meža saimnieku aktivitāte šajā jomā strauji augusi.
Vēl pavasarī bija apgūti tikai 17% meža ekonomiskās vērtības uzlabošanai paredzēto līdzekļu, bet šajā vasarā un rudenī to apjoms trīskāršojies – apgūti 55% līdzekļu. Taču tas nozīmē, ka meža īpašnieki, uzrakstot projektu, joprojām var izkopt jaunaudzes, kas nav pārsniegušas desmit metru augstumu, un saņemt par to finansējumu 105 Ls/ha labvēlīgajos un 126 Ls/ha nelabvēlīgajos apvidos.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: “Meža īpašniekiem, kuru īpašumā ir jaunaudzes, ir pēdējais brīdis pieņemt lēmumu un iesniegt Lauku atbalsta dienestā attiecīgu projektu. Latvijā privātajos mežos ir tūkstošiem hektāru jaunaudžu, kas jāizkopj. Un šobrīd to var izdarīt ar Eiropas finansējumu. Par to, vai šāds atbalsts meža īpašniekiem būs arī nākamajā Eiropas atbalsta periodā, notiek diskusijas un tas vēl nav izlemts.”
Meža konsultāciju pakalpojuma centra Cēsu – Madonas reģionālās nodaļas vadītāja Mairita Bondare uzskata, ka atbalsts jaunaudžu kopšanai būtu ļoti vajadzīgs īpaši tāpēc, ka nupat ir pienācis laiks kopt atjaunotos mežus, kas lielās platībās cirsti gados, kad labo cenu dēļ meža īpašnieki bijuši īpaši aktīvi.
Tā uzskata arī meža īpašnieks Guntis Ezis, kurš Aronas pagasta “Druvās” apsaimnieko 40 ha meža un ne tikai pats aktīvi raksta projektus Eiropas atbalstam, bet cenšas par to pārliecināt arī savus kaimiņus. G. Ezis: “Lielākā daļa meža īpašnieku jaunaudzes vai nu kopj paši par savu naudiņu, vai nekopj nemaz. Tādu, kas nekopj, ir vairāk. Es bieži redzu mežiņus, kas brēktin brēc pēc retināšanas. Tāpēc mudinu rakstīt projektus, saku – vismaz benzīnam, zāģim un stādiem sanāks, bet mazbērni par šo darbu kādreiz pateiks paldies… Zinu, ka vecākiem vīriem nav viegli uzreiz saprast, kā vajadzīgie dokumenti jāsagatavo, taču atliek to reizi izdarīt, lai secinātu, ka tas nav nemaz tik sarežģīti. Un, ja ko nesaprot, var arī pajautāt meža konsultantiem, tas tiešām ir tā vērts.”
Ja jaunaudzes būs laikus izkoptas, pēc gadiem iegūtā koksnes raža būs nesalīdzināmi lielāka.
Viedoklis
Jurģis Jansons, Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” direktors: “Šobrīd vidējā krāja ir nepiedodami zema – 300 kubikmetru uz hektāra. Ja mums uz hektāra augtu 500 koki, kas ir normāls pieaudzis mežs, un tie būtu 30 cm resni, kas nebūt nav pārāk daudz, krājai būtu jābūt 500 kubikmetriem. Bet tā nav. Mežu, tāpat kā cilvēku, nevar radikāli mainīt. Bet jaunaudzēm var dot trajektoriju, augšanas gaitu, kas ved uz rezultātu.”
