Mežzinātnes dienas dalībnieki mašinizētas meža koku stādīšanas eksperimentā LVM Klīves meža iecirkni.
Mežzinātnes dienas dalībnieki mašinizētas meža koku stādīšanas eksperimentā LVM Klīves meža iecirkni.
Publikācijas foto

Vai angļu termina “green deal” latviskais tulkojums tiešām ir zaļais kurss? 4

Jurģis Jansons, meža darbinieks, Dr. Silv., žurnāls “Baltijas Koks”

VIDEO. Jauna latviešu sieviete veikusi eksperimentu, vai var izdzīvot ar 100 eiro mēnesī: “Es ļoti gribu ēst!” 93
FOTO, VIDEO. Krievu propagandas mediji Lielvārdes Ziemassvētku eglītē saskata svastiku 72
FOTO. Kā šodien izskatās pie mājas Bolderājā, kurai vakar, iespējams, iebruka griesti? 11
Lasīt citas ziņas

Šā gada 10. jūnijā Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava (LVMI Silava) sadarbībā ar AS Latvijas valsts meži (LVM), SIA Laflora un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju Jelgavas novadā organizēja Latvijas mežzinātnes dienu Ogleklis, mežs un koki mainīgajā pasaulē. Mežzinātnes dienā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku.

Mežzinātnes diena ir Latvijas meža zinātnieku iniciēts forums aktuālo zināšanu komunikācijai. Tā norit kopš 2012. gada, un izrādās, joprojām nav zaudējusi  profesionālo meža nozares ļaužu interesi. 2022. gadā mežzinātnes dienas tēma tika izvēlēta ciešā saistībā ar Eiropas green deal noskaņām. Daļa valodnieku joprojām ir neziņā, vai angļu termina green deal latviskais tulkojums tiešām ir zaļais kurss. Ir viedoklis, ka vārds deal patiesībā nozīmē pasākumu kompleksu, kad piedāvājuma rezultātā tiek noslēgta vienošanās, kam seko darījums. No tā savukārt esot cēlies, piemēram, latviešu jaunvārds dīleris vai daudz retāk lietotais dīls. Termina interpretācija par kursu, iespējams, ir vieglāk īstenojams pasākums – atliek vien iztulkot kādus ārpus mūsu valsts tapušus priekšrakstus vai priekšstatus un pēc tam tiem primitīvi sekot. Otra interpretācija savukārt prasa lielākas pūles nacionālas pozīcijas veidošanai un argumentācijai. Pirmajā gadījumā nekādas lielas zināšanas nevajag. Otrajā gadījumā bez tām neiztikt. Tādēļ arī mežzinātnieki ļoti cerīgi skatās uz valodnieciski pareizo green deal versiju. Jo zaļa domāšana, dzīvošana un rīcība Latvijā allaž ir bijusi profesionālās mežsaimniecības pamatā jau kopš tās pirmsākumiem. Un tādēļ nonākusi arī meža zinātnieku interešu lokā.

CITI ŠOBRĪD LASA
Latvijas datortulkošanas flagmaņa – SIA Tilde – piedāvājums jēdziena deal latviskošanai (avots: www.tide.lv).
Publikācijas foto

Latvijas mežzinātnieku ieskatā, ārkārtīgi būtiska komponente meža nozares virzībā uz zināšanu ietilpību ir bijusi LVM inovatīvā darbība un izpētes programmu iniciatīva. Mežzinātnes dienas tēma skāra vairākas mūsu kopīgas iniciatīvas – iepriekš un arī pašlaik īstenoto oglekļa aprites pētījumu programmu un meža mēslošanas programmu, kas pēc sešu gadu visai sekmīga darba beidzās šogad pavasarī. Pēc ilga diskusiju perioda kā atzīti un cienījami nodevumi komersantu un zinātnieku sadarbībā ir kļuvuši arī zinātniskās literatūras analīze un starptautisko publikāciju veidošana. Jo tieši Latvijā radīto zināšanu pieejamība pasaulei ir tas apstāklis, kam pateicoties mēs varēsim veidot un aizstāvēt Latvijas zaļo piedāvājumu, kad šāds piedāvājums kļūs aktuāls.

Lai gan ir dažādi radikāli viedokļi un ieceres, galvenā dzinējspēka loma klimata pārmaiņu samazināšanā arī nākotnē būs koku (augu) augšanas procesam jeb fotosintēzei, kas notiek tā rezultātā. Nenoliedzami, īstermiņā lielāka fotosintēze notiek vecākās mežaudzēs, lai arī brūkošās, pūstošās vai citādi stagnējošās, salīdzinot ar jaunaudzēm, kuras rodas meža atjaunošanas procesa rezultātā. Ilgtermiņā domājoši ļaudis klimata pārmaiņu samazināšanas instrumentu redz tieši meža atjaunošanā. Meža atjaunošanas būtība jau ir meža atjaunošana – mežaudzes un līdz ar to arī meža ekosistēma kļūst jaunāka, līdz ar to spēcīgāka un nākotnē daudzsološāka. Mūsdienu izaicinājumus palīdz risināt LVM un LVMI Silavas īstenotā meža atjaunošanas un kopšanas programma, kuras daži aspekti tika aplūkoti mežzinātnes dienā.

Mežzinātnes dienas prezentāciju sesijā tika nolasīti ziņojumi par aktuālajām mežaudžu atjaunošanas un mēslošanas pētījumu programmām, kā arī prezentēts informatīvs ziņojums par LIFE programmas pētījumu OrgBalt (Klimata pārmaiņu samazināšanas iespēju demonstrēšana auglīgās organiskajās augsnēs Baltijas valstīs un Somijā). Pēc tam tika apmeklēts ilglaicīgo meža audzēšanas pētījumu objekts Kaigu purvā, kā arī mežaudžu mašinizētas atjaunošanas eksperiments LVM Zemgales reģionā.

Meža mēslošanas pētījumā vērtēts tās saimnieciskais efekts un ietekme uz vidi, izmantojot koksnes pelnus un slāpekļa mēslojumu mežaudzēs pirms atjaunošanas cirtes. Mēslojums (slāpeklis un koksnes pelni) atkārtoti ienests dažāda vecuma skuju koku un bērzu audzēs sausieņos, kā arī meliorētos mežos vidēja vecuma audzēs un introducētu sugu koku stādījumos.

Pētījumā vērtēta mēslojuma ietekme uz ūdeņu ekoloģisko kvalitāti, kā arī izzināta sabiedrības attieksme pret meža mēslošanu. Iespējams, mēslošanu dēvējot par «koku augšanas uzlabošanu», varētu uzlaboties arī sabiedrības attieksme pret to. Tomēr mežaudžu mēslošana ir tikai viens no koku augšanas apstākļus uzlabojošiem pasākumiem līdzās augsnes gatavošanai, mežkopībai, hidrotehniskajai meliorācijai un citiem.

Pētījumā noskaidrotas koksnes pelnu izkliedēšanas izmaksas – 79 eiro/ha-1 (ražība – 0,6 hektāri/h-1), un to izmantošana mežsaimniecībā ir daudz lētāka nekā deponēšana. Slāpekļa izkliedēšana mežā izmaksāja 119–127 eiro/ha-1 (ražība – 1,8 hektāri/h-1). Pētījumā nav konstatēta būtiska mēslojuma ietekme uz ūdeņu ekoloģisko kvalitāti, kā arī zemsedzes veģetācijas daudzveidību un sugu sastāvu. Mēslojuma ietekme korelē ar krājas papildpieaugumu.

Koksnes pelnu izmantošana ieteicama visās egļu audzēs kūdreņos, tos pirms izkliedēšanas stabilizējot. Pētījumā konstatētais krājas papildpieaugums bija 10–20 kubikmetri/ha-1. Slāpekļa mēslojums (120–150 kg N/ha-1) ieteicams priedes un bērza briestaudzēs mazauglīgos sausieņos vismaz 10 gadu pirms atjaunošanas cirtes, veicinot krājas papildpieaugumu 12–17 kubikmetri/ha-1. Abu veidu mēslojuma izmantošana ieteicama egļu, priežu un bērzu audzēs meliorētajos mežos.

Latvijā mežaudzes var augt gandrīz visur. Ne velti iepriekšējā gadsimta otrajā pusē, cilvēkiem pārceļoties uz pilsētām, Latvijas mežu platība dubultojās. Eiropā, lai samazinātu oglekļa piesaistes un siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisijas, ir plānots iestādīt miljardiem koku. Lai neaizņemtu zemes, kas nepieciešamas pārtikas ražošanai jeb lauksaimniecībai, koki būtu jāstāda marginālās platībās, piemēram, izstrādātos derīgo izrakteņu ieguves laukos.

Pēc derīgo izrakteņu ieguves nereti ir nepieciešama papildu augu barošanās elementu ienese. Izstrādājot kūdru, bieži tiek norakti pat vairāki koku celmu slāņi, kas apliecina vēsturiski notikušu mežu degradāciju mitruma ietekmē, tiem pārvēršoties par purviem. Kokaudžu ieaudzēšana šādās platībās ir cilvēku misija jeb meža atjaunošana šo vārdu tiešā nozīmē. Marginālās platībās koku augšanu var veiksmīgi uzlabot, ievedot un virskārtā iestrādājot koksnes pelnus, kas satur koku augšanai vajadzīgos barošanās elementus. Izmēģinājumos, kas tapuši LVMI Silava un SIA Latflora sadarbībā ar LIFE REstore pētījumā, jau piekto gadu iespējams vērot, kā bērzi, melnalkšņi, papeles un priedes aug pēc 5, 10 un 15 tonnu koksnes pelnu iestrādes uz hektāru, salīdzinot ar neielabotu augsni.

Eksperimentā koki labāk auguši pēc 5–10 tonnu pelnu ieneses. Mēslotajos laukos arī zemsedzes augu ir vairāk un to augšana nodrošina lielāku oglekļa piesaisti veģetācijā. Piecu gadu laikā priedes sasniedza 170–180 centimetru augstumu un 54–55 centimetru diametru pie sakņu kakla. Lapu koki ir jutīgāki pret augu barošanās vielu nepietiekamību augsnē un augsnes pH, nemēslotajos parauglaukumos bērzi bija izauguši vien 70–80 centimetru augsti, bet ielabotajā lauka daļā sasnieguši 3–4 metru augstumu un 2–3 centimetru resnumu krūšu augstumā. Eksperimenta rezultāti meža atjaunošanā marginālos kūdras laukos pārliecinoši pierāda āra bērzu un priežu izvēles priekšrocības, salīdzinot ar papelēm un melnalkšņiem.

Latvijas mežzinātnes dienas dalībnieki meža mēslošanas eksperimentā Kaigu purvā 2022. gada jūnijā.
Publikācijas foto

LVMI Silava vadībā Baltijas valstu, Somijas un Vācijas meža, lauksaimniecības un ekonomikas jomas zinātnieki sadarbībā ar nozares speciālistiem un politikas veidotājiem īsteno LIFE OrgBalt pētījumu, strādājot pie klimata pārmaiņas samazinošu risinājumu izstrādes organiskās jeb kūdras augsnes apsaimniekošanā, kā arī pie SEG inventarizācijas aprēķinu uzlabošanas. Kūdras augsnes apsaimniekošana ir viens no būtiskiem SEG emisiju avotiem mūsu reģionā. Baltijas valstīs un Somijā veiktie SEG emisiju mērījumi dod iespēju izstrādāt reģionālus emisiju faktorus precīzākai radīto emisiju uzskaitei, dažādu apsaimniekošanas veidu ietekmes novērtēšanai un nākotnē sagaidāmo emisiju prognozēšanai. Savukārt pētījumā izstrādātais klimata pārmaiņu un sociāli ekonomiskās ietekmes izvērtējums nodrošinās meža un lauksaimniecības nozaru praktiķiem un politikas veidotājiem nepieciešamo informāciju par iespējām apsaimniekot kūdras augsni veidā, kas atbalsta gan vides un klimata, gan arī ekonomiskos mērķus.

SEG mērījumu paraugdemonstrējumi Kaigu purvā. Priekšplānā no kreisās: Andis Lazdiņš, Dagnija Lazdiņa, Andris Turks, Guntis Saule un Mārtiņš Vanags-Duka.
Publikācijas foto

Meža atjaunošanas un atjaunošanās procesi visveiksmīgāk notiek, saspēlējoties ar dabu jeb cenšoties imitēt (pakaļdarināt) dabas rīcību veco mežaudžu nomaiņā. Piemēram, sēklai, lai dīgtu, jānonāk uz atsegtas augsnes. Mežā zemsedzi noņem mežacūkas, meklēdamas ēdamās saknes un kukaiņu kāpurus. Cilvēki līdzīgu rezultātu var panākt ar disku arkliem, un vēlāk atsegtajā augsnē sēklas iepūš vējš. Tomēr cilvēku apdzīvotā vidē meža atjaunošanas procesu parasti virza meža selekcija un mežaudžu atjaunošanas tehnoloģijas.

Kopš 2012. gada LVMI Silava un LVM sadarbības ietvarā uzmanība pievērsta dažādiem stādvietas sagatavošanas veidiem. Ūdens pārlieku ietekmētos (pārmitros) mežos cilvēki labākus meža atjaunošanas rezultātus var panākt, stādot kokus uz pacilām. Pacilas ir paaugstinājumi, ko veido, apvēršot velēnu. To iekšpusē paliek zemsedzes augi un zemsega, pēc diviem trim gadiem sadaloties un veidojot kokam izmantojamu, dubultu trūda slāni. Tajā ir visi auga attīstībai nepieciešamie barošanās elementi, tādēļ uz pacilām stādītajiem stādiem ir novērojums augšanas izrāviens tieši trešajā ceturtajā gadā. Pārmitros mežos koki aug uz ciņiem, bet liekais ūdens satek ap tiem esošajos pazeminājumos. Līdzīgi tas notiek arī bedrītēs pēc pacilu veidošanas. Mūsdienu pasaulē daudzās jomās smagu, fizisku cilvēka darbu aizstāj mašīnas. Arī koku stādīšanai un stādvietu veidošanai arvien biežāk tiek izvēlēti speciāli šim nolūkam būvēti mehānismi, ar kuriem līdz ar stādvietas sagatavošanu tajā iestāda koku. Pētījumu rezultātā mašinizētās stādīšanas tehnoloģijas kļuvušas par LVM ikdienas praksi. Mežzinātnes dienas apmeklētāji varēja atjaunot zināšanas gan par pacilām, gan mašinizētu meža koku stādīšanu.

Mežzinātnes dienas dalībnieki mašinizētas meža koku stādīšanas eksperimentā LVM Klīves meža iecirkni.
Publikācijas foto

Publikācija sagatavota sadarbībā ar silaviešiem Dagniju Lazdiņu, Ievu Līcīti un Andi Lazdiņu.

Seminārā sniegts informatīvs ziņojums par programmas Sadarbība 16.1. pētījuma Nr. 19-00-A01612-000008 Jaunas tehnoloģijas izstrāde augu mēslošanas līdzekļu ražošanai no biogāzes ražotnes fermentācijas atliekām – digestāta un šķeldas koģenerācijas atliekām – koksnes pelniem īstenošanu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Meža īpašnieki noslēpties nevar – tiklīdz veikta inventarizācija, jau nākamajā dienā pagalmā ieripo uzpircēji
“Ja bez maksas, es ņemu!” Šoziem latviešu interese par malku mežā dubultojusies 23
Mācās audzēt tomātus bez fosilās enerģijas izmantošanas ar īpašu gaismu 5
Kāda bija aizvadītā ķiršu sezona, kāpēc raža bija mazāka nekā citus gadu? 3
VIDEO. Jauna latviešu sieviete veikusi eksperimentu, vai var izdzīvot ar 100 eiro mēnesī: “Es ļoti gribu ēst!” 93
FOTO, VIDEO. Krievu propagandas mediji Lielvārdes Ziemassvētku eglītē saskata svastiku 72
FOTO. Kā šodien izskatās pie mājas Bolderājā, kurai vakar, iespējams, iebruka griesti? 11
“Tas tiešām nebūs labs.” Eksperts prognozē, kāds būs 2023. gads Latvijas ekonomikā
Meža īpašnieki noslēpties nevar – tiklīdz veikta inventarizācija, jau nākamajā dienā pagalmā ieripo uzpircēji
Lasīt citas ziņas
Mazie veikali laukos – atbalsta salas dziestošajos reģionos 16
Brīnišķīgu bumbieru dārzs ar rekordražu; kā līdz tam nonākt. Intervija ar saimniekiem.
Trauksmes zvani! Bioloģiskā daudzveidība Latvijas ārēs nīkuļo 12
Gerhards: būt par ministru nav mans pašmērķis 8
Cimermanis: “Nauda ne vienmēr ir labākais padomdevējs”
Jānis Eglīts: Atbalsts lauksaimniekiem ir arī atbalsts sabiedrībai kopumā 7
“Tas tiešām nebūs labs.” Eksperts prognozē, kāds būs 2023. gads Latvijas ekonomikā
Izmeklē augstas policijas amatpersonas dalību medībās, kurās nošauts viens no medniekiem
Kalvītis atklāj, līdz kuram brīdim “Latvijas gāze” ir nodrošinājusi dabasgāzes krājumus klientiem
FOTO, VIDEO. Krievu propagandas mediji Lielvārdes Ziemassvētku eglītē saskata svastiku 72
VIDEO. “Gribu tā, kā man ir labāk un ērtāk”: izskatīgā juriste Ieva Brante apstiprina, ka vairs nav precēta sieviete
VIDEO. Pie daudzdzīvokļu namiem Rīgā savairojušās žurkas 8
Jautā skatītājs: Vai NATO nedod ieročus Ukrainai, lai tā ātri neuzvarētu Krieviju?
FOTO. Kā šodien izskatās pie mājas Bolderājā, kurai vakar, iespējams, iebruka griesti? 11
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
1922. gada 30. novembrī. Valsts prezidenta ambīcijas
22:00
Apinis: Par sportu valdības deklarācijā un valdības deklarāciju sportā 2
21:47
Atzinība Frankam Gordonam
21:45