Jauns pavērsiens ASV ārpolitikā. Āzijas sabiedrotie kolektīvi pārsteigti par Trampa lūgumu 0
Šķiet, ka Pentagons ir ārkārtīgi noraizējies par situāciju Dienvidaustrumāzijā, kur Ķīnas rīcība kļūst arvien izaicinošāka. Pentagona vadītāja vietnieks apspriež Taivānas aizsardzību ar Japānu un Austrāliju
Kā raksta Unian, atsaucoties uz Financial Times (FT), Pentagons cenšas noskaidrot no saviem sabiedrotajiem reģionā, vai tie ir gatavi iesaistīties karā par Taivānu, ja tāds izceltos, kamēr Ķīna acīmredzami gatavojas pilna mēroga konfliktam pret Taivānu un ASV.
Pēdējos mēnešos ASV aizsardzības ministra vietnieks Elbridžs Kolbijs personīgās tikšanās reizēs ar Austrālijas un Japānas kolēģiem ir centies noskaidrot, kādu lomu šīs valstis būtu gatavas uzņemties Ķīnas un ASV konflikta gadījumā par Taivānu, atsaucoties uz pieciem informētiem avotiem, kurus intervējuši FT.
Medijs norāda, ka sarunas par Ķīnas ierobežošanu un reģiona valstu aizsardzības izdevumu palielināšanu notiek jau sen, taču prasība sabiedrotajiem uzņemties konkrētas saistības reāla kara gadījumā ir jauns pavērsiens ASV ārpolitikā.
Sabiedroto pārsteigums par ASV prasībām
“Šis lūgums pārsteidza Tokiju un Kanberu, jo pašas ASV nesniedz Taivānai stingras drošības garantijas,” sacīja viens no FT avotiem. Vašingtona jau gadu desmitiem ievēro “stratēģiskās nenoteiktības” politiku, kas nozīmē, ka ASV nepaziņo, vai tās ir gatavas militāri aizstāvēt Taivānu Ķīnas iebrukuma gadījumā.
Amerikas Āzijas eksperts Zaks Kūpers skaidro: “Ir grūti sagaidīt no sabiedrotajiem konkrētus solījumus par rīcību Taivānas konflikta gadījumā, ja viņi nezina ne konflikta scenāriju, ne ASV reakciju. Prezidents Tramps nav apņēmies aizstāvēt Taivānu, tāpēc ASV prasības pēc skaidrām saistībām no citām valstīm nav reālas.”
Japānas un Austrālijas pārstāvji bijuši “kopīgi pārsteigti” par šādiem amerikāņu lūgumiem, norāda kāds iekšējās informācijas avots.
Jau esam ziņojuši par Ķīnas sistemātisku gatavošanos iespējamam iebrukumam Taivānā. Piemēram, Ķīna veido prāmju un desanta kuģu arsenālu, kas nav nepieciešams kontinentālās Ķīnas aizsardzībai, bet būtu vitāli svarīgs liela mēroga desanta operācijai, piemēram, Taivānā.
Šis ir tikai viens no daudziem Ķīnas gatavošanās piemēriem.
Arī Taivāna aktīvi gatavojas iespējamam karam, īpaši izstrādājot līdzekļus, lai neitralizētu Ķīnas desanta potenciālu. Tā, piemēram, Taivāna izmanto Ukrainas pieredzi, attīstot jūras dronus ar kamikadzes funkcijām piekrastes ūdeņu aizsardzībai.
Nesen ASV Indo-Klusā okeāna reģiona spēku komandieris admirālis Samuels Paparo pauda bažas, ka Ķīna varētu mēģināt iebrukt Taivānā jau 2027. gadā.
