
Cilvēkiem, kuri gulēt dodas agrāk, ir milzīga priekšrocība: kā miega paradumi maina viņu dzīvi? 0
Zinātnieki atklājuši neparastu saikni starp mūsu naktsmieru un to, kā mēs jūtamies un rīkojamies nākamajā dienā, raksta izdevums “HealthDay”.
Izrādās, ka visiem zināmais padoms “agri iet gulēt, agri celties” var būt daudz nozīmīgāks, nekā iepriekš uzskatīts – īpaši tiem, kuri grib piekopt aktīvu dzīvesveidu.
Zinātnieki atklājuši, ka, aizejot gulēt par dažām stundām agrāk, cilvēki var ievērojami paaugstināt savu aktivitātes līmeni.
Gandrīz 20 000 cilvēku gadu valkāja WHOOP fitnesa aproces. Pētījums parādīja, ka viņu miega laiks tieši ietekmēja, cik aktīvi viņi bija nākamajā dienā.
Piemēram, cilvēki, kuri ir pieraduši iet gulēt ap deviņiem vakarā, nākamajā dienā bija vismaz par pusstundu aktīvāki nekā tie, kuri gulēt gāja tikai ap vieniem naktī.
Pat salīdzinājumā ar tiem, kuri parasti iet gulēt ap vienpadsmitiem, “cīruļi” tomēr bija aktīvāki — vidēji par 15 minūtēm dienā.
Pētījums, kas publicēts žurnālā “PNAS”, ne tikai parādīja, kādas ir atšķirības starp dažādiem cilvēkiem, bet arī analizēja individuālas miega režīma svārstības.
Izrādās — ja kādu nakti cilvēks aiziet gulēt agrāk nekā parasti (bet guļ tikpat ilgi), nākamajā dienā viņš ir aktīvāks un enerģiskāks.
Savukārt, ja iet gulēt vēlāk vai guļ ilgāk nekā ierasts, aktivitāte samazinās.
Vadošais pētnieks Džošs Leota šo fenomenu aprakstīja kā “sociālo laika joslu nobīdi”: kad “naktsputnu” dabiskie miega cikli nonāk konfliktā ar tipisko darba grafiku no 9 līdz 17, tas izraisa miega kvalitātes pasliktināšanos, nogurumu dienas laikā un samazinātu motivāciju fiziskām aktivitātēm.
Ņemot vērā šos rezultātus, pētnieki iesaka pārorientēt sabiedrības veselības kampaņas un rosināt cilvēkus iet gulēt agrāk.
Lai gan pētījumā netika aplūkotas noteiktas cēloņsakarības, tas piedāvā vienkāršas dzīvesveida izmaiņas ar spēcīgu domino efektu, uzskata autori.