Vai Baltija ir nākamais Krievijas mērķis? Kudors komentē, kas varētu notikt tālāk 0
Krievijas iespējamā rīcība nākotnē ir atkarīga no kara gaitas Ukrainā un Krievijas iekšējās situācijas, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” norāda ārpolitikas pētnieks un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docētājs Andis Kudors.
Viņš skaidro, ka, ja karš Ukrainā turpināsies vai noslēgsies Krievijai labvēlīgi, teorētiski pastāv risks, ka Maskava varētu mēģināt radīt nestabilitāti arī Baltijas reģionā. Tomēr šobrīd Krievijas spējas esot ierobežotas, tāpēc tiešs militārs uzbrukums Baltijas valstīm neesot reālistiskākais scenārijs.
Eksperts norāda, ka Krievija biežāk izmanto hibrīdkara metodes – informatīvo ietekmi, politisku spiedienu un lokālus konfliktus, nevis tiešu teritoriju ieņemšanu.
Kudors arī uzsver, ka Krievijas ārpolitikas modelis bieži balstās uz “krīžu radīšanu”, lai pēc tam piespiestu Rietumus vai citas valstis ar to rēķināties sarunu līmenī. Kā piemērs tiek minēta Sīrija, kur Krievija nostiprināja savu ietekmi pēc starptautiskās izolācijas perioda.
Runājot par citiem reģioniem, Kudors piemin arī Piedņestru un Armēniju, norādot, ka Krievijas ietekme postpadomju telpā pakāpeniski samazinās, īpaši valstīs, kas meklē ciešāku sadarbību ar Rietumiem.
