Kad tiek rīkotas Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misijas tālās zemēs, tad saprotams ir mērķis – palīdzēt atklāt šo valstu tirgus mūsu uzņēmējiem. Cita lieta, ja plaša uzņēmēju delegācija, ekonomikas ministra vadībā dodas tepat pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju – tas šķiet jau sen zināms, iepazīts tirgus. Cik liels efekts ir šādam pasākumam? Ko jaunu varam piedāvāt kaimiņiem, kas viņiem par mums vēl nav zināms?
Ekonomists, SIA “Primekss” valdes priekšsēdētājs un Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes loceklis Jānis Ošlejs TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika” akcentē, ka Zviedrijas tirgus ir tik liels, ka šādi biznesa forumi noderīgi pat uzņēmējiem, kuri sen darbojas šajā mūsu kaimiņvalsts tirgū: “Uzņēmums SIA “Primekss”, ko es vadu, strādā Zviedrijā jau kopš 2004. gada, mums ir arī vietējais uzņēmums Zviedrijā, mēs šajā valstī esam sabūvējuši simtiem projektu. Bet Zviedrijas tirgus ir liels, Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 10 miljoni iedzīvotāju, tā ir ļoti liela ekonomika, vēl arvien mēs atrodam jaunus un jaunus klientus ar kuriem runāt. Turklāt arī mūsu tehnoloģiju attīstība iet uz priekšu – tas, ko mēs piedāvājām 2004. gadā, ir kas cits nekā tas, ko piedāvājam šobrīd. Pašlaik Zviedrijā ir ļoti liela interese par zaļajām tehnoloģijām – kā uzbūvēt betonu, kuram nav CO2 izmešu – , kā uzbūvēt betona konstrukcijas, kuras piemērotas rūpniecībā automatizācijai, robotizācijai. Ir jauni produkti, jaunas iespējas, jaunas sarunas tēmas. Plus vēl Zviedrija šobrīd ļoti intensīvi un daudz vairāk nekā kādreiz velta resursus aizsardzības nozarei. Zviedrija iestājās NATO samērā nesen un šobrīd arī Krievijas draudu iespaidā būtiski palielina finansējumu aizsardzībai. Līdz ar to būvējam rūpnieciskās grīdas tajā skaitā arī aizsardzības nozarei.”
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, Biznesa augstskolas “Turība” īpašnieks Aigars Rostovskis papildina: “Ir vairāki aspekti, kāpēc bija ieplānota šī vizīte Zviedrijā. Viens –, ņemot vērā karu Ukrainā, bija vēlme stiprināt politiski ekonomiskās saites. Tāpēc bija misija Ukrainā un Polijā, Zviedrijā, Vācijā, plānojas arī Baltijas kaimiņvalstis, Kanāda un Somija. Otrs – šajās valstīs ir arī mūsu partnerorganizācijas, iesaistāmies organizēšanā līdz ar LIAA. Trešais – biznesa intereses. Zviedrija ir lielākais investors Latvijā, ja salīdzinām valstis, savukārt eksporta/importa bilancē Zviedrija ir 4.-5. vietā.”
Vēl Jānis Ošlejs: “Tieši priekšrocība strādāt Zviedrijā ir tā, ka Zviedrijā Latviju zina labi un kopumā pret latviešiem un Latvijas uzņēmumiem ir pozitīva nostāja. Ja pasaka, ka esi no Latvijas, tas ir pietiekami labs zīmols, manuprāt. Viņi atrodas tuvu, mums ir zināms uzticības kredīts, viņi uzticas, ka tas, ko pastāstam, tā arī būs. Zviedrijā šī savstarpējā uzticēšanās ir svarīga. Viņi vēlas uzticēties un tad, kad tā uzticēšanās tiek attaisnota, viņi vēl dubultā uzticas. Tā var veidot pamatīgas attiecības.”
Jurģis Miezainis, demisionējušās valdības Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs (ZZS): “Zviedrijas tirgus nav no tiem, kas būtu pasaulslavens ar milzīgām barjerām, – viņi vairāk ir uz sadarbību vērsti, viņiem patīk veidot kopuzņēmumus. Mēs ne tikai uzņēmēju daļā pārņemam pieredzi no viņiem, mēs arī skatāmies, ko darīt labāk, kā pārņemt likumdošanā labās pieredzes. Tas nes rezultātus ne tikai biznesa pusē, bet arī valsts pusē. Arī viens no mūsu lielajiem uzstādījumiem ir bijis, ka veidojam tirdzniecības misijas tēmēti tur, kur uzņēmumi paši saredz interesi nevis mēģinām pierunāt viņus aizbraukt, kur nevienam nav pat iestrādnes. Zviedrija šajā ziņā ir ļoti pievilcīga. Arī mūsu uzņēmumu spējas inovēt un arī atbilstība viņu standartiem rada to, ka esam viņiem aizvien interesantāki. Ne velti zviedri investē arī mūsu uzņēmumos.”
Visu raidījumu “Uzmanības centrā ekonomika” skatieties TV24 vai tepat zemāk.




