Bez valsts atbalsta mazās spēkstacijas neizdzīvos 17
Bez valsts atbalsta mazo hidroelektrostaciju pastāvēšana būs apdraudēta. Diemžēl pašreizējā valsts politika rada iespaidu, ka Latvijā tās nolemtas slēgšanai.
Ērgļu spēkstacijas pārstāvis, SIA “Eglītis un biedri” valdes loceklis Rolands Krastiņš saka, ka ir vairāki iemesli, kas pašlaik liek tā domāt.
Par biržas cenām neizdzīvos
Pirmkārt, no 2007. līdz 2017. gadam elektroenerģijas ražošanai uzņēmums saņēma valsts subsīdijas pilnā apmērā. Bet no 2018. gada valsts atbalsts samazināts par 20%. Tā kā līgums par valsts subsīdijām ir spēkā līdz 2027. gadam, viņaprāt, Ērgļu spēkstacija nevarēs pastāvēt, ja elektrība būs jāpārdod par biržas cenām.
“Pašlaik ar valsts subsīdiju saņemam 14 centus par vienu kilovatstundu,” stāsta Rolands Krastiņš, “Ja elektrība būtu jāpārdod par pieciem centiem kilovatstundā, tad ar šiem ienākumiem nepietiks pat algām spēkstacijā nodarbinātajiem darbiniekiem, nerunājot nemaz par hidrotehnisko būvju remontu un infrastruktūras uzturēšanu.”
Otrkārt, valsts noteikusi griestus saražotās elektrības iepirkumam. Ērgļu spēkstacijai tie noteikti 1 650 000 kilovatstundu (kWh), ko tā gan spējusi pārsniegt tikai vienreiz, par pārsniegto daļu saņemdama tirgus cenu – 3,5 centus par kWh. Bet par Ērgļu spēkstaciju jaudīgākās mazās spēkstacijas šos griestus pārsniedzot ik gadu.
Treškārt, tā dēvētās zaļās enerģijas ražotājiem, to skaitā mazajām spēkstacijām, jāmaksā dabas resursu nodoklis, kaut arī, pēc Rolanda Krastiņa domām, dabai tās nerada nekādu kaitējumu, jo izmantotais ūdens nekur nepazūd, to var lietot nākamais lietotājs.
Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe atklāj, ka pašlaik dabas resursu nodoklis veido 5–25% no uzņēmuma bruto ienākumiem, vidēji nozarē 15%. Bet, ja no 2027. gada valsts pārtrauks atbalsta maksājumus, tas jau būs 30%. Savukārt tām piecām spēkstacijām, kuras pašlaik pārdod elektroenerģiju par tirgus cenām, nodokļa maksājums veidos 43 līdz 80% no uzņēmuma bruto ienākumiem.
Ar vienu roku dod, ar otru atņem
Kā skaidro Rolands Krastiņš, šo nodokli rēķina pēc spēkstacijas efektivitātes, ievērojot spēkstacijas jaudu un lietderības koeficientu, kura noteikšanai viens no kritērijiem ir ūdensteces krituma augstums. Jo kritums lielāks, jo spēkstacija efektīvāka.
“Valsts mudina mūs strādāt efektīvāk,” viņš saka. “Lai to panāktu, jādabū lielāks ūdensteces kritums, tātad uzplūdinājuma ūdenskrātuvē jāpaaugstina ūdens līmenis. Bet valsts neļauj to palielināt, Iznāk apburtais loks – ko ar vienu roku atļauj, to ar otru aizliedz.
Rolands Krastiņš uzskata, ka mazo spēkstaciju attīstību bremzē arī valsts noteiktais peļņas ierobežojums 9% apmērā. “Turklāt netiek ņemti vērā uzņēmumā patiesībā veiktie kapitālieguldījumi, tos Ekonomikas ministrijā paķer no zila gaisa, kā arī izdomātās darba slodzes nonāk vēl pretrunā ar Darba likuma normām,” piebilst uzņēmuma pārstāvis.
Tukšumu aizpildīs ārzemnieki
“Ekonomikas ministrija pārbaudēs atklājusi vairākus desmitus aizdomīgu subsidētās elektrības ražotāju, kuri saņem obligātā iepirkuma komponentes maksājumu,” turpina R. Krastiņš. “Ja atklājusies blēdība, tad, protams, vainīgie jāsoda. Taču rodas iespaids, ka uz šī rēķina par vismazāko pārkāpumu, piemēram, par ugunsdzēšamā aparāta derīguma termiņa neievērošanu, no valsts subsīdiju saņēmēju saraksta izsvītros arī godīgi strādājošos.”
Viņaprāt, šie sarakstā radītie robi nekad tukši nepaliks. Izstumjot vietējos ražotājus, elektrību ražos un mums pārdos skandināvi. Bet pārdos nevis par pieciem centiem, bet jau krietni dārgāk.
Jautāts, vai saražoto elektrību spēkstacija varētu pārdot pati uz savu roku, Rolands Krastiņš atbild, ka mazajiem tas nekad nebūs iespējams. Tā kā visas saražotās kilovatstundas nonāk kopējā katlā, Ērgļu spēkstacijai, tāpat citām mazajām, tik un tā būšot vajadzīgs kāds vairumtirgotājs.
“Spēkstacijā saražotā elektrība nekur netiek pārvadīta, to patērē Ērgļu iedzīvotāji, tādējādi nekādu zudumu nav. Līdzīgi tas ir arī citās mazajās spēkstacijās, kuras lielākoties atrodas laukos,” skaidro Rolands Krastiņš. “Zudumi rodas, to pārvadot, un tad viena kWh vairs nemaksā piecus centus.”
Paredz maksu par pieslēgumu
Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe stāsta, ka oktobrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja uzņēmuma “Sadales tīkls” tarifu grozījumus, kuri paredz no 2021. gada visiem elektroenerģijas ražotājiem noteikt maksu par pieslēgumu.
Tādējādi no 2021. gada mazajām spēkstacijām ražot elektroenerģiju vairs nebūs izdevīgi, jo šis maksājums veidos vismaz 25% no elektroenerģijas pārdošanas cenas. Viņaprāt, ar šādu lēmumu valsts padara zaļās enerģijas ražotājus nespējīgus konkurēt. Citās valstīs šāds maksājums netiek piemērots. Arī Latvijā lielie elektroenerģijas ražotāji, kuri pieslēgti augstsprieguma tīklam, par pieslēgumu nemaksās neko.
UZZIŅA
• Ērgļu spēkstacija izveidota 1924. gadā, atjaunota 1997. gadā.
• Pašlaik spēkstacijas jauda ir 387 kW, tās darbību nodrošina astoņi darbinieki.
• Spēkstacija, kurā uzstādītas četras turbīnas, var saražot caurmērā vienu miljonu kWh gadā.
• Spēkstacija strādā ar peļņu – 2018. gadā 9707 eiro.
• Ar pašreizējo jaudu tā spēj nodrošināt ar elektrību Ērgļu pilsētu, kurā dzīvo ap 2000 iedzīvotāju.
UZZIŅA
• Pašlaik Latvijā darbojas aptuveni 140 mazās spēkstacijas.
• Mazās spēkstacijas gadā saražo 65 līdz 70 miljonus kWh elektroenerģijas.
• 66% mazo spēkstaciju kritums (līmeņu starpība) ir mazāks par pieciem metriem, 33% – 5 līdz 15 metri, un tikai 1% tas pārsniedz 15 metrus.
• Mazās spēkstacijas saražo ap 0,9% no kopējā elektroenerģijas patēriņa Latvijā.
Avots: Mazās hidroenerģētikas asociācija
