Mazumtirgotāji “atkoduši”, kā apiet ražotājvalsts norādīšanu uz pārtikas produkta cenu zīmes? 33
Tirdzniecības vietās no 1. septembra obligāti jāizvieto norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, lai uzlabotu pārtikas pircēju informētību par iegādājamo produktu izcelsmes valsti. Zemkopības ministrija atzīmē, ka šādu norāžu mērķis ir vairot patērētāju informētību, ļaujot tiem izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītus lēmumus.
Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis, nepērkot tajās ražotos produktus, vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti, piemēram, izvēloties Latvijā valstī ražoto produkciju.
Informācija par ražošanas valsti pēc tirgotāja izvēles jānorāda produkta cenu zīmē, pie produkta, produktu grupas vai arī pie tirdzniecības vietas, ja visi tajā esošie produkti ražoti vienā valstī. Valsti, kurā ražots pārtikas produkts, varēs norādīt rakstveidā ar valsts nosaukumu vai tās karoga attēlu. Lai neizceltu agresorvalstu produktus, kuri ražoti Krievijā vai Baltkrievijā, šīs valstis jānorāda tikai rakstveidā.
Kā rāda pircēju pieredze atsevišķos veikalos, šķiet, atrasta inovatīva pieeja – uz cenu zīmes ir norāde, ka ražotājvalsti jāmeklē uz produkta iepakojuma. Vai šis ir kāds rezerves variants un tirgotājs šādi viltīgi ir apgājis likumu? Šo jautājumu TV24 raidījums “Uz līnijas” uzdeva Raimondam Okmanim, veikalu tīkla “Lats” valdes priekšsēdētājam.
Viņš atzina, ka par šādu pieeju dzird pirmo reizi: “Pats piedalījos šā likuma izstrādē, aizstāvot mazumtirgotājus – mūsu sarunās šāda pieeja netika apspriesta. Cenu zīmē ieraksts, ka jāskatās ražotājsvalsts uz iepakojuma apgāž visu likuma jēgu, jo apstiprināti ir tikai augstāk minētie trīs varianti!”
Kā atzīst Okmanis, šis ir labs piemērs likuma robam un kā to jau aktīvi izmanto: “Ja šis ir likumīgi, tad esmu pārliecināts, ka 99% mazumtirgotāju to arī izmantos, aizmirstot par ražotājvalstīm un to norādi uz cenu zīmēm. Ja tas tā notiks, tad ir ļoti žēl tā laika, kas pavadīts, izstrādājot likumu un saskaņojot mazumtirgotāju viedokli ar likumdevēju viedokli.”
