Vai mēness mūs slepeni kontrolē? Pētījumos atklāti satraucoši fakti par mēness ietekmi uz cilvēkiem un apkārtējo vidi 0
Mēness mirdz tikpat spoži mūsu iztēlē kā nakts debesīs. Kopš seniem laikiem cilvēki ir par to brīnījušies, dzejojuši, kaukuši un vainojuši to par visu – sākot no vilkačiem līdz garastāvokļa maiņām un neprātam.
Pat valodā ir iekodēti mēness mīti. Termins “lunatiķis” cēlies no vidusangļu valodas un latīņu vārda lunaticus, kas balstīts uz aplamu uzskatu, ka mēness fāzes izraisa cilvēku neprātu.
Un tomēr – lai gan daudzi mīti par mēness spēku joprojām dzīvo, eksperti sāk atklāt pārsteidzošus datus par mēness patieso ietekmi uz cilvēkiem, vēsta portāls “Time and Date“.
Mītu gāšana un jauni jautājumi
Kopumā līdz šim ir bijis maz pārliecinošu pierādījumu, ka mēness tiešām būtiski ietekmē cilvēka fizioloģiju vai uzvedību.
Tomēr pēdējie pētījumi, kas analizē populārus uzskatus par mēnesi, ir pavēruši jaunas iespējas zinātniskai izpētei un norāda, ka mēness ietekme uz cilvēkiem varētu būt lielāka, nekā agrāk domāts.
Bipolāri traucējumi
Daži pētnieki ir konstatējuši, ka mēness fāzes var ietekmēt cilvēkus ar bipolāriem traucējumiem.
2018. gada pētījumā tika novērots, ka pacientiem, kuriem ķermeņa temperatūra un miega cikls saskanēja ar mēness fāzēm, biežāk notika pāreja no depresijas uz māniju.
Menstruācijas
2016. gada pētījumā, kurā tika analizēti 7,5 miljoni ciklu, menstruāciju lietotne “Clue” nesaistīja menstruāciju sākumu ar mēness fāzēm.
“Mēs novērojām, ka menstruāciju sākuma datumi mēnesī izkliedējas nejauši – neatkarīgi no mēness fāzes,” sacīja pētījuma vadītāja Dr. Marija Vlajiča Vīlere. Mazāks pētījums gan uzrādīja nelielu sinhronitāti, kas varētu būt ietekmēta arī no mākslīgā apgaismojuma iedarbības.
Slepkavības
Pētījumā, kurā analizētas 6808 slepkavības Somijā no 1961. līdz 2014. gadam, pētnieki nonāca pie pārsteidzoša secinājuma: Slepkavību skaits samazinājās pilnmēness laikā – īpaši vecākajos datos. Tātad, pretēji populārajam mītam, pilnmēness nevis palielina, bet gan samazina vardarbību.
Tomēr šis bija neliels pētījums, tāpēc vajadzīgi turpmāki izpētes darbi.
Miegs
Pētījumi liecina, ka cilvēki pilnmēness laikā guļ mazāk un virspusīgāk.
Kādā pētījumā atklājās, ka cilvēkiem pilnmēness laikā bija vajadzīgas vidēji 5 minūtes ilgāk, lai iemigtu, un viņi gulēja par 20 minūtēm mazāk nekā citās naktīs.
Sirds un asinsvadu sistēma
2013. gada pētījumā tika norādīts uz iespējamu mēness gravitācijas ietekmi uz cilvēka sirds-asinsvadu sistēmu.
Pētījuma autori novēroja, ka cilvēku fiziskā izturība palielinājās jauna un pilna mēness laikā, iespējams, pateicoties mēness radītām fizioloģiskām izmaiņām organismā.
Trakums un maldīga informācija
Ārpus zinātnes robežām joprojām netrūkst mītu par mēness “spēju padarīt mūs trakus”. Šī ideja cauri gadsimtiem ir saglabājusies – to piemin pat Šekspīrs lugā Otello: “Tā ir mēness vaina. Tas tuvojas Zemei vairāk nekā parasti un padara cilvēkus trakus.”
18. gadsimtā Anglijā apsūdzētie slepkavas pat varēja prasīt maigāku sodu, ja slepkavība veikta pilnmēness laikā – uz “lunātisma” pamata.
Mīti joprojām dzīvi
Daudzi joprojām uzskata, ka pilnmēness laikā nevajadzētu veikt operācijas.
Taču visaptverošs pētījums, kurā analizētas 18 000 operācijas Klīvlendas klīnikā, neatklāja nekādu saistību starp mēness fāzi un operāciju iznākumiem.
Pat 2019. gadā “Times of India” ziņoja par vietēju mītu, ka ēšana mēness aptumsuma laikā var kaitēt veselībai, jo “starojošie UV stari pārvērš ēdienu par indi”. Šis apgalvojums, protams, ir zinātniski nepamatots.
Svarīga loma dzīvības attīstībā
Lai gan mēness ietekme uz cilvēku uzvedību var būt neliela, tā nozīme dzīvības attīstībā uz Zemes ir neapšaubāma.
Pirms miljardiem gadu mēness atradās daudz tuvāk Zemei, radot paisumus, kas bija 1000 reizes spēcīgāki nekā šodien.
Šie milzīgie paisumi izskaloja minerālus no piekrastes un pārnesa tos okeānos – tas, iespējams, bija izšķirošs solis dzīves rašanās procesā.
Kā darbojas paisumi?
Mēness gravitācija paceļ Zemes garozu vairākus centimetrus, bet okeānos tā izraisa ūdens līmeņa kāpumu pat vairākos metros.
Šī vilkme nodrošina Zemes diennakts garumu, stabilus gadalaikus un okeānu paisumus. Tā arī stabilizē Zemes asi, saglabājot tās 23,5° slīpumu – bez tā Zemei nebūtu regulāru gadalaiku.
Mēness ietekme uz dzīvniekiem
Daudzas dzīvās būtnes izmanto Mēness fāzes kā bioloģisku pulksteni.
Piemēram:
-ziemā Arktikā spožs pilnmēness liek zooplanktonam nirt dziļāk, lai izvairītos no plēsējiem;
-dažas koraļļu sugas savairojas noteiktās mēness fāzēs;
-dažām jūras bruņurupuču sugām ligzdošanas cikls sakrīt ar mēness ritmu.
Lai gan mēness spēks ir milzīgs uz planētas mēroga, mēs – cilvēki – esam salīdzinoši mazi.
Tādēļ mēness ietekme uz mūsu bioloģiskajiem ritmiem, lai gan aizraujoša, drīzāk ir kā maiga ietekme, nevis milzīga spēka izpausme.
Cik lielā mērā mēness mūs patiešām ietekmē – tas joprojām ir atvērts un fascinējošs pētniecības lauks.
