Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (no labās) un Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs piedalās preses konferencē pēc tikšanās Rīgas pilī.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (no labās) un Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs piedalās preses konferencē pēc tikšanās Rīgas pilī.
Foto: LETA

Rinkēvičs pēc tikšanās ar Izraēlas prezidentu: Patlaban Palestīnas valsts atzīšana neveicinātu reālu situācijas normalizāciju 0

Palestīnas valsts potenciālā atzīšana pašlaik neveicinātu reālu situācijas normalizāciju, uzskata Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš otrdien Rīgas pilī tikās ar Izraēlas prezidentu Īzaku Hercogu.

Reklāma
Reklāma
Zintniece atklāj: 5 biežākās pazīmes, ka miris tuvinieks cenšas sazināties ar jums
Pasauli pāršalc Putina iespējamās ārlaulības meitas paziņojums par tēvu un karu 4
Mājas
Uzticamas un lētas: eksperti nosaukuši trīs automašīnas, kuras kalpos gadiem ilgi, pat tad, ja tās ir jau lietotas
Lasīt citas ziņas

Latvijas politiķis atzina – ņemot vērā septembrī gaidāmo ANO Ģenerālās asamblejas sesiju, diskusija par šo jautājumu ir atsākusies ar pilnu sparu, vairākām valstīm paziņojot par plāniem šajā sesijā atzīt Palestīnas valsti.

Pēc Rinkēviča vārdiem, Latvijas valsts nostāja ir skaidra – patlaban Palestīnas valsts atzīšana neveicinātu situācijas radikālas izmaiņas pozitīvā virzienā, tāpēc Latvija neplānojot spert šādu soli. Iepriekš gan Rinkēvičs, gan Ārlietu ministrija tika uzsvērusi, ka Latvija atbalsta divu valstu risinājumu reģionā. “Lai arī cik tas šķistu grūti un neiespējam, jo situācija ir sarežģīta, jāstrādā pie divu valstu risinājuma. Tādam ir jābūt politiskajam mērķim,” sacīja Rinkēvičs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņaprāt, prioritātes ir Izraēlas ķīlnieku atbrīvošana, humānās situācijas uzlabošana palestīniešu apdzīvotajā Gazas joslā un teroristiskā grupējuma “Hamās” sakaušana. Pēc Latvijas prezidenta paustā, tikai tad var skatīties, kādi varētu būt tālākie politiskie soļi.

Izraēlas prezidents žurnālistiem klāstīja, ka Izraēlai ir jāieņem aktīvāka loma reģionā un jāparaksta miera līgumi ar pēc iespējas lielāku skaitu kaimiņvalstu. Hercogs uzsvēra – lai panāktu mieru starp divām kaimiņvalstīm, ir jāpiedāvā reāli risinājumi.

Izraēlas prezidents sprieda, ka iedzīvotāji Gazas joslā svārstoties starp divām pusēm, jo vienu daļu kontrolē “Hamās”, bet otru – palestīniešu pašpārvalde. Viņaprāt, pēc 2023.gada 7.oktobra daudzi izraēlieši atskārtuši, ka “miermīlīgā robeža” starp Gazas joslu un Izraēlu ir pakļauta teroristu uzbrukumiem, jo “viņi bija gatavi nolaupīt, nogalināt, sadedzināt un izvarot Izraēlas iedzīvotājus”.

“Lai izbeigtu traģēdiju Gazas joslā, ko izraisīja “Hamās”, viņiem ir jāatdod ķīlnieki. Gazas joslā darbojas teroristisks grupējums. Ir jāpanāk, ka viņiem nav kontroles un iedzīvotāji var miermīlīgi līdzās pastāvēt,” teica Izraēlas prezidents.

2023.gada 7.oktobra uzbrukumos teroristu grupējums “Hamās” un citi kaujinieku grupējumi nogalināja ap 1200 cilvēku Izraēlas dienvidos, kā arī saņēma par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu vairāk nekā 250 cilvēkus.

Izraēla jau nepilnus divus gadus veic militāro operāciju pret “Hamās” Gazas joslā. Lai arī centieni iznīcināt “Hamās” Rietumos tiek attaisnoti, Izraēla no vairākiem starptautiskajiem politiķiem ir saņēmusi arī kritiku par pārmērīgiem upuriem palestīniešu iedzīvotāju vidū un nepietiekamiem centieniem Gazas joslā novērst humāno katastrofu. Piemēram, Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers jūlija izskaņā paziņoja, ka Lielbritānija atzīs Palestīnas valsti, ja Izraēla nepiekritīs pamieram un citiem nosacījumiem, lai novērstu humāno katastrofu Gazas joslā.

Reklāma
Reklāma
SAISTĪTIE RAKSTI