Izrādās, ka ir iespējams nomirt no salauztas sirds pēc mīļotā cilvēka zaudējuma… 0
Kāds pētījums atklāj, ka cilvēkiem, kuri izjūt spēcīgas sēras pēc tuvinieka zaudējuma, nākamo desmit gadu laikā ir ievērojami lielāks nāves risks nekā tiem, kuri pārdzīvo mazāk intensīvas sēras. Dānijas Orhūsas universitātes pētnieki 10 gadus pētīja 1735 cilvēkus, lai izprastu ilgtermiņa veselības sekas pēc tuvinieku nāves, atklāj CNN.com.
Pētījumā atklājās, ka radinieki, kuri ilgstoši un smagi cīnījās ar tuvinieka nāves pieņemšanu, nomira 26,5% gadījumu. Savukārt tie, kuri spēja ātrāk pieņemt zaudējumu un dzīvot tālāk, mira tikai 7,3% gadījumu. Šis rādītājs parāda, cik svarīga ir emocionālā veselība pēc tuvinieka zaudējuma.
Pētnieki ir identificējuši deviņus visbiežāk sastopamos sēru simptomus, ja cilvēkam tiek novēroti vairāk par četriem sēru simptomiem, tas liecina par nopietnām grūtībām, kuras vajadzētu risināt profesionālu speciālistu uzraudzībā.
Izplatītākās pazīmes, kas liecina par sērošanu:
- intensīvas ilgas pēc mirušā – pastāvīga, nomācoša vēlme atkal būt kopā ar šo cilvēku;
- dziļas skumjas vai tukšuma sajūta – bieža vai pastāvīga emocionāla iztukšotības sajūta;
- grūtības pieņemt zaudējumu – nespēja vai nevēlēšanās atzīt, ka tuvinieks ir miris;
- dusmas vai aizkaitināmība – jūtas var būt vērstas pret notikušo vai apkārtējiem cilvēkiem;
- izvairīšanās no atmiņām vai vietām, kas saistītas ar mirušo – mēģinājums izvairīties no sāpīgām sajūtām;
- problēmas ar ikdienas funkcionēšanu – grūtības koncentrēties, strādāt vai veikt ierastās darbības;
- sociāla izolācija – nevēlēšanās tikties ar citiem vai piedalīties sabiedriskajā dzīvē;
- fiziski simptomi – piemēram, nogurums, bezmiegs, apetītes zudums, kurus nevar izskaidrot medicīniski;
- zaudēta dzīves jēgas vai nākotnes cerību izjūta – sajūta, ka dzīvei vairs nav mērķa vai perspektīvas.Tuva cilvēka zaudējuma pārdzīvošanas laikā, tuvinieki biežāk meklē palīdzību pie veselības aprūpes speciālistiem, lieto antidepresantus un izmanto garīgās veselības pakalpojumus. Tas liecina, ka emocionālais stress var radīt nopietnas sekas ne tikai psiholoģiski, bet arī fiziski.
Londonas Imperatora koledžas sirds farmakoloģijas emeritētā profesore Siana Hārdinga, kura pētījumā nepiedalījās, norāda, ka stresa un zaudējuma ietekme uz sirds veselību ir labi zināma. Viņa uzsver, ka ilgstošs stress, ko izraisa sēras, var veicināt ne tikai sirds slimības, bet arī paaugstinātu asinsspiedienu, hormona kortizola līmeņa celšanos un citas veselības problēmas.
Vienu no nopietnākajām problēmām sauc par “salauztas sirds sindromu” – stresa izraisītu kardiomiopātiju, kura var izraisīt akūtus sirds darbības traucējumus pēc emocionāli smaga notikuma. Iepriekšējie pētījumi rāda, ka daži cilvēki pat var nomirt savu zaudējuma gadadienā.
Pētījuma autori norāda, ka veselības aprūpes darbiniekiem ir jāspēj agrīni identificēt sērojošos, kuriem ir augsts emocionālais stress, un jāsniedz tiem papildu atbalsts, lai mazinātu sēru ietekmi uz veselību.
