“Es vēlreiz saku – es nesaprotu krieviski!” Vasaras darbiniece dalās nepatīkamā pieredzē Rimī, izraisot plašu diskusiju 8
Kāda jauniete dalās pieredzē, strādājot Rimī vasaras darbā, kur piedzīvojusi negaidītu un nepatīkamu situāciju, kas viņu atstājusi bez vārdiem: “Strādāju Rimī kā vasaras darbu. šodien bija 2. maiņa un es piedzīvoju vēl nebijušu gadījumu krāmējot plauktus.
Sieviete pienāk, sāk runāt ar mani krieviski. Es: atvainojos, es nesaprotu krieviski. Sieviete: “ya ukrainka” Es: es vēlprojām nesaprotu krieviski! Sieviete: pašol na**j!”
“Ko? biju tik apstulbusi visu atlikušo maiņu,” savas sajūtas apraksta stāsta autore.
Šis stāsts rosinājis daudzus dalīties līdzīgā pieredzē vai viedoklī. Cilvēki pauž ne tikai neapmierinātību, bet arī atklāj kontrastus starp dažādiem attieksmes piemēriem.
“Es arī strādāju klientu apkalpošanā, pirms gada bij ienākusi Ukrainas kliente, dikti nekaunīga, lecās, lamājās, mācīja man strādāt, tas arī man sabojāja visu atlikušo darbadienu. Un tur nebij problēmas ar valodu, vienkārši nekaunība no sievietes puses.”
“Strādājot viesnīcā, recepcijā – bieži saņemu no ukraiņiem UN igauņiem pārmetumus par to, kā es Latvijā dzīvojot nepārzinu krievu valodu un kā es varu tā strādāt. Es atvainojos????”
“Un vēl brīnās, kāpēc tos krievus tik ļoti daudzi ienīst.”
“Mani arī ‘ukrainka’ vienreiz pasūtīja v žopu, jo nerunāju krieviski veikalā, un vēl teica, ka mums Latvijā esot jāzina gan latviešu, gan krievu valodu, ja strādājam veikalā.”
Taču daļa komentētāju uzsver, ka nevar visus vērtēt pēc viena gadījuma, un piedāvā arī pozitīvus piemērus.
“Pazīstu ukrainieti, kura ir kara bēgle. Viņa 2 gadu laikā jau iemācījusies latviešu valodu. Bērns mācās latviešu skolā.
Cita ukrainiete, kura Latvijā dzīvo 7 gadus, ne par ko nemācās valodu, kaut arī precējusies ar latvieti. Viss viņai Latvijā ir slikti. Neviens nepalīdz, visi grib, lai par palīdzību maksā, latvieši viņu nemīlot, utt. Teicu – varbūt vajag valodu iemācīties? Viņa bija sašutusi par manu tādu ieteikumu.”
“Skolā pie manis mācījās burvīga ukraiņu meitene piektajā klasē. Runāja, rakstīja un lasīja latviešu valodā, no galvas dziedāja latviešu tautasdziesmas. Tas viss gada laikā kopš kara uzsākšanas. Ja grib – tad var, un ļoti labi var.
Šī meitene noteikti ir mans piemērs apņēmībai!”
