Vai pārāk nežēlīgi? Jauno mākslas vingrotāju treniņu asaras 0
Mākslas vingrošana ir viens no estētiski baudāmākajiem sporta veidiem, taču ceļš, kas ved līdz sacensībās redzamajai grācijai, ir ērkšķiem kaisīts.
Ukrainas pilsētā Odesā dzīvojošā Nata Solnce, kura vada pasaules čempiones Olgas Rešetņikas skolu, savā “Facebook” profilā ievietojusi video, kura vadmotīvs: par mākslas vingrotāju nepiedzimst. Tāpat viņa apraksta, cik grūti ir treniņi, jau sešu gadu vecumā meitenēm ir pieci, seši treniņi nedēļā un katrs ilgst divas līdz trīs stundas, bet vēlāk slodze vēl pakāpeniski pieaug.
Visgrūtākais visā procesā esot stiepšanās treniņi – tieši tajos arī meiteņu acis kļūst miklas. Viņa norāda, ka ir jāsaprot – vai nu tas tiek darīts vai arī cerības izsisties līdzinās nullei. Tai pat laikā meitenes pāris minūtes treniņos paraud, bet mājās ar lepnumu sakot: skaties, kā es varu!
Tiek norādīts mammām – ja meita raud, tomēr lepojas ar paveikto un ar prieku iet uz treniņiem – viss ir kārtībā. Ja asaras ir jau pirms treniņa, tad gan nav vērts mocīties.
Visas asaras tiekot aizmirstas pēc pirmās uzvaras – tā rezumē Nata Solnce.
