Vai Šlesera partija ir gatava piekāpties Stambulas konvencijas jautājumā? Izskan pirmie komentāri 0
Saeimas frakcija “Latvija pirmajā vietā” (LPV) nemainīs savu nostāju jautājumā par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, aģentūrai LETA teica frakcijas vadītāja Linda Liepiņa.
Komentējot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča lēmumu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, Liepiņa norādīja, ka patlaban to vēl detalizēti nevarot vērtēt. Lai to izdarītu, būtu jānoklausās prezidenta preses konference. Pagaidām viņa esot tikai saņēmusi rakstisku ziņu no prezidenta padomnieces Gundas Reires īsi pirms preses konferences.
“Līdz ar to es neesmu pilnībā iepazinusies ar prezidenta argumentiem,” teica Liepiņa.
Viņa pauda personīgo viedokli, ka nepiekrīt prezidenta aicinājumam šo jautājumu skatīt nākamajai Saeimai.
Kā vēstīts, Rinkēvičs nolēmis nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, paziņojusi Valsts prezidenta kanceleja.
Turklāt prezidents aicina šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai. Nākamās parlamenta vēlēšanas gan notiks tikai 2026. gada rudenī.
Pamatojot savu lēmumu, Rinkēvičs Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) adresētā vēstulē norāda, ka pēc likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā ir palikuši neatbildēti būtiski jautājumi, kurus likumdevējam vajadzētu atkārtoti apsvērt, un tādēļ ir nepieciešama likuma otrreizēja caurlūkošana.
Viņš pauž, ka nopietnas bažas rada pretruna starp likumdevēju un izpildvaru jautājumā, kurā likumdevējs ir nepārprotami piešķīris izpildvarai būtisku kompetenci, bet kurā nav sniegts likumdevēja pienācīgs vērtējums par izpildvaras viedokli, ko tā izteikusi likumdevēja piešķirtajā kompetencē. “Varas dalīšanas sistēmā būtisks ir varu savstarpējais dialogs un sadarbība kopējo valsts mērķu sekmēšanā,” pausts Valsts prezidenta vēstulē.
Tāpat prezidents uzsver, ka konvencijas ratifikācija un denonsēšana viena Saeimas sasaukuma laikā rada pretrunīgu vēstījumu gan Latvijas sabiedrībai, gan sabiedrotajiem starptautiski par Latvijas gatavību labā ticībā pildīt savas starptautiskās saistības. “Šāda valsts rīcības nenoteiktība un neprognozējamība nav iederīga Eiropas tiesību telpā,” pauž Rinkēvičs.
Valsts prezidents vērš uzmanību, ka Latvijas rīcība, izstājoties no kādas Eiropas Padomes konvencijas, kas nodrošina cilvēktiesību aizsardzību, ir nebijis precedents Eiropas tiesību telpā. Šāds precedents tālu pārsniedz Latvijas iekšpolitiskos tiesībpolitikas jautājumus un var apdraudēt kopīgo Eiropas tiesiskuma arhitektūru, uzskata prezidents.
Tāpat jāņem vērā, ka Latvija būtu pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas izstātos no starptautiska cilvēktiesību līguma, norāda Rinkēvičs. Tāpēc būtu nopietni jāvērtē, vai šāda rīcība ir savietojama ar Līgumā par Eiropas Savienību nostiprināto lojālās sadarbības principu un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pienākumu ar patiesu savstarpējo cieņu palīdzēt cita citai veikt uzdevumus ES mērķu sasniegšanai, tostarp Līguma par ES 2. pantā minēto sieviešu un vīriešu līdztiesību, akcentē Valsts prezidents.
Rinkēviča vērtējumā tikpat pretrunīgu vēstījumu rada arī Saeimas lēmums izstāties no Konvencijas vēl pirms pašas Saeimas noteiktā termiņa, līdz kuram Ministru kabinetam atbilstoši Saeimas 2025. gada 9. oktobrī pieņemtajai Deklarācijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu ir jāizstrādā visaptverošs “Vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanas un izskaušanas likums”. Prezidents uzsver, ka tādējādi rodas bīstams pārrāvums visaptverošā tiesiskajā regulējumā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanu, nonākot pretrunā ar publiski vairākkārt pausto argumentu, ka vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu pilnībā nodrošina Latvijas nacionālie normatīvie akti.
Minētais tiesību pārrāvuma periods no brīža, kad spēkā vairs nebūs starptautiskajā līgumā nostiprinātie aizsardzības pret vardarbību materiālie un procesuālie instrumenti, līdz brīdim, kad tiktu izstrādāts visaptverošs nacionālais normatīvais regulējums vismaz līdzvērtīgā tvērumā, radīs nepieļaujamu tiesisko nenoteiktību, uzsver prezidents.
Vēstulē teikts, ka nav strīda, ka Saeima, pastāvot noteiktiem apstākļiem un paveiktiem priekšdarbiem, var lemt par izstāšanos no starptautiska līguma atbilstošā procedūrā. “Diemžēl nākas secināt, ka nav paveikti nepieciešamie priekšdarbi, lai šāda izstāšanās būtu pienācīgi pamatota,” norāda Rinkēvičs.
Kā skaidrots parlamenta mājaslapā, ja likums nodots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, parlaments bez debatēm nodod Valsts prezidenta motivētos iebildumus komisijai un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums izskatāms atkārtoti.
Otrreizējā caurlūkošana notiek, ievērojot kārtību, kādā likumprojektu izskata trešajā lasījumā. Otrreizējās caurlūkošanas laikā parlaments izskata tikai Valsts prezidenta iebildumus un priekšlikumus, kas saistīti ar prezidenta paustajiem iebildumiem.
Ja Saeima likumu negrozīs, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas vairs nevarēs celt, paredz Satversme.
Jau rakstīts, ka pagājušajā nedēļā ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība (NA), “Apvienotais saraksts” (AS) un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas JV un “Progresīvie”.
Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un “Progresīvo” politiķi, bet divi deputāti – Igors Rajevs un Didzis Šmits – atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.
Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar divu trešdaļu balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam pavēra iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai, piemēram, vēršanās Satversmes tiesā.
Pirmdien Valsts prezidenta kanceleja Rīgas pilī rīkoja tikšanos ar Saeimas, valdības un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem saistībā ar parlamentā pieņemto likumu.
Gan daudzas nevalstiskās organizācijas, gan partijas JV un “Progresīvie” iepriekš iesniedza prezidentam aicinājumu šo likumu neizsludināt un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Savukārt platformā “ManaBalss.lv” par Valsts prezidentam paredzētu iniciatīvu, aicinot viņu neizsludināt šo likumu, nepilnu četru dienu laikā parakstījušies vairāk nekā 62 000 cilvēku. Tikmēr Saeimā jau iesniegtajā iniciatīvā, kurā parlaments aicināts turpināt dalību konvencijā, parakstu skaits sasniedzis gandrīz 33 000.
Aizvadītajā trešdienā protests pret izstāšanos no konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Šonedēļ, 6. novembrī, Doma laukumā notiks atkārtots protests pret šo lēmumu. Turklāt protesti plānoti arī Liepājā, Cēsīs un Daugavpilī. Tāpat protesti plānoti Tallinā un Tartu Igaunijā, Beļģijas galvaspilsētā Briselē, Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, Nīderlandes pilsētā Hāgā un Austrijas galvaspilsētā Vīnē.
Pagājušās nedēļas ceturtdienā pie parlamenta notikušais pikets par konvencijas denonsēšanu pucēja ap 20 cilvēku. Pēdējās dienās aktualizējās arī vēl 2016. gadā sāktā parakstu vākšana par Latvijas nepievienošanos konvencijai. Tā nepilnā desmitgadē piesaistījusi nedaudz vairāk par 33 000 cilvēku atbalstu. Tāpat pirmdien tika sākts vākt parakstus vēl vienai iniciatīvai, kurā Rinkēvičam prasa izsludināt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Šai iniciatīvai pagaidām izdevies savākt nedaudz vairāk par 2000 iedzīvotāju parakstu.
Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.
Pēc Saeimas vairākuma lēmuma paziņojumu izplatīja arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Amnesty International”. Organizācijas vecākā speciāliste sieviešu tiesību jautājumos Monika Kosta Riba vērtē, ka “Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu postošs trieciens valsts sieviešu un meiteņu, kā arī visu cilvēku, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, aizsardzībai un tiesībām, kas sūta varmākām bīstamu vēstījumu, ka viņi var nesodīti izmantot un nogalināt sievietes un meitenes”.
Savukārt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents Teodors Rusopuls piektdien paziņoja, ka Latvijas Saeimas lēmums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir bīstams signāls.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
