Latvijā
Politika

Valdības partiju iecere par Saeimā pārstāvēto lielo politisko spēku stiprināšanu var neizdoties0


Valsts prezidents Egils Levits, šopavasar vēršoties pie parlamenta deputātiem, pauda uzskatu, ka tiesības vēlētāju apvienībām startēt vēlēšanās stiprinātu Latvijas demokrātisko valsts iekārtu un veicinātu iedzīvotāju plašāku līdzdalību pašvaldību darbā. Taču deputāti prezidenta priekšlikumu nepieņēma, cerot tā stiprināt lielos Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus. Attēlā: E. Levits jūnijā viesojās Cēsīs, kur viņu uzņēma pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (no labās), kurš pārstāv partiju “Vienotība”.
Valsts prezidents Egils Levits, šopavasar vēršoties pie parlamenta deputātiem, pauda uzskatu, ka tiesības vēlētāju apvienībām startēt vēlēšanās stiprinātu Latvijas demokrātisko valsts iekārtu un veicinātu iedzīvotāju plašāku līdzdalību pašvaldību darbā. Taču deputāti prezidenta priekšlikumu nepieņēma, cerot tā stiprināt lielos Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus. Attēlā: E. Levits jūnijā viesojās Cēsīs, kur viņu uzņēma pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (no labās), kurš pārstāv partiju “Vienotība”.
Foto: Ilmārs Znotiņš/Valsts prezidenta kanceleja

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Noraidot Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu, kas dotu iespēju nākamajās pašvaldību vēlēšanās kandidēt arī no vēlētāju apvienību sarakstiem, valdības partiju politiķi cerēja tā stiprināt lielos Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus.

Taču vietējo līderu “Latvijas Avīzei” sacītais liek domāt, ka viņi nesteigs piebiedroties valdības partijām, bet var izvēlēties kādu no tagad opozīcijā esošajiem spēkiem – pašvaldībās spēcīgo Zaļo un zemnieku savienību vai Latvijas Reģionu apvienību, kādu no reģionālajām partijām vai pat veidot paši savu vietējo partiju, kam nepieciešama 200 biedru klātbūtne dibināšanas kongresā.

Valsts prezidents E. Levits ir nolēmis izsludināt Pašvaldības domes vēlēšanu likumu, par ko otrdien tiks paziņots oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, apstiprināja Valsts prezidenta padomniece Aiva Rozenberga.

Līdz šim no vēlētāju apvienību sarakstiem varēja kandidēt novados ar mazāk nekā 5000 iedzīvotājiem, bet jaunajā kartē tādu vairs nebūs.

Gandrīz 30 tagadējie pašvaldību vadītāji ir ievēlēti domē no apvienību sarakstiem, taču desmit no viņiem ir kādas partijas biedri, bet nevēlējās afišēt savu politisko piederību, jo laukos partijas nav populāras.

Jaunais likums būs pārbaudījums aktīviem cilvēkiem nelielajos novados, kur partiju nodaļu tikpat kā nav, – Vidzemē darbojas Latvijas Zemnieku savienība, Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība”, bet arī tā, tāpat kā Latvijas Reģionu apvienība, vairāk izvērsusi darbību attīstības centros. Kurzemē ir pamanītas “KPV LV”, bet Latgalē – arī Jaunās konservatīvās partijas biedru aktivitātes.

Kreisajā spārnā visos reģionos ir iespēja izvēlēties “Saskaņu”. Līdz ar to vietējiem līderiem, kuri gribēs kandidēt vēlēšanās, plaša piedāvājuma pagaidām vēl nav.

Vietu skaits ierobežots

Vietu skaits partiju sarakstos būs ierobežots, un daudzi vēlēšanās nevarēs startēt arī šā iemesla dēļ. Novados, kuros iedzīvotāju skaits ir līdz 30 000, domēs var ievēlēt 15 deputātus, bet pieteikt vēlēšanās 18 kandidātus.

Vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 60 000 ievēl 19 deputātus, bet pieteikt var 22 kandidātus. Pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju, domē ir 23 deputāti, bet tādas ir tikai dažas.

Nelielo novadu vadītāji domā, ka lielās partijas sarakstā gribēs redzēt kandidātus no lielajiem attīstības centriem, kur ir vairāk vēlētāju, mazākajām teritorijām atstājot vien dažas vietas, kas mazinās to iespējas iekļūt domē un ietekmēt pašvaldībā notiekošo.

Kad pagājušajā gadā Valsts prezidents E. Levits Rīgas pilī bija uzaicinājis visu pašvaldību vadītājus, Durbes novada priekšsēža vietnieks Andrejs Radzevičs, kurš arī vairākās vēlēšanās veiksmīgi ir startējis no vēlētāju apvienības, vērsa prezidenta uzmanību uz šo vietējās demokrātijas ierobežojumu.

“Mums bija gandarījums, ka Valsts prezidents ieklausījās pašvaldību viedoklī un iesniedza sabalansētu priekšlikumu, kas dotu iespējas brīvi startēt vēlēšanās ikvienam. Taču Saeima šo priekšlikumu noraidīja. Pieļauju, ka tur ir dziļākas vienošanās [starp partijām un prezidentu], ja jau Egils Levits atzīst, ka likums ir slikts, bet to tomēr izsludina, kā tas notika arī ar likumu par administratīvi teritoriālo reformu,” “Latvijas Avīzei” tagad sacīja A. Radzevičs.

Viņš plāno kandidēt pašvaldību vēlēšanās un, visticamāk, izvēlēsies Latvijas Reģionu apvienību, no kuras jau ir startējis uz Saeimu, – galvenokārt tāpēc, ka tai ir izpratne par reģionu politiku un svarīgas konservatīvās vērtības.

“Progresīvie” izvēršas Vidzemē

Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe arī nav nevienā partijā, bet nākamajās pašvaldību vēlēšanās vairs neplāno kandidēt – tas esot izlemts jau pirms pašvaldību reformas likuma pieņemšanas.

Rauna līdz šim bija saistīta ar bijušā Cēsu rajona pašvaldībām, bet jaunajā kartē tāpat kā Ape ir iekļauta Smiltenes novadā. Viņasprāt, likuma ierobežojums daļai cilvēku bez politiskās piederības startēt vēlēšanās būs liels zaudējums mazajām teritorijām, no kurām vara vēl vairāk attālināsies.

“Jau tā bija grūti pārliecināt cilvēkus kandidēt uz domi – Drustos bija gandrīz neiespējami atrast kādu, kas vēlētos startēt. Tagad būs vēl grūtāk, jo kurš gan gribēs iekļauties nezināmā kādas partijas kompānijā,” “Latvijas Avīzei” atzina E. Zurģe.

Šaipusē darbojoties divu partiju – Latvijas Zemnieku savienības un Nacionālās apvienības – biedri. Pirms Jāņiem esot parādījušies arī “Progresīvie”, kas uzrunā gados jaunus cilvēkus.

“Progresīvie” savas aktivitātes izvērsīs arī citviet Vidzemē – Limbažu un Saulkrastu novadā, bet vēlāk arī citos reģionos, apstiprināja partijas vadība.

Taču aktīvu jauno cilvēku uzrunāšanu partija sākusi tieši topošajā Smiltenes novadā, jo te savu uzņēmumu ir izveidojis viens no “Progresīvo” līderiem Ervins Labanovskis.

Viņš arī videouzrunā sociālajos tīklos aicina jaunās paaudzes cilvēkus, kuriem ir idejas un interesē jaunā Smiltenes novada attīstība, piebiedroties partijai pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.

“Vienotību” reformas dēļ pamet

Valmieras novads ar vairāk nekā 51 000 iedzīvotāju būs viens no lielākajiem – tajā iekļauto Mazsalacas, Naukšēnu un Strenču novadu vadītāji Harijs Rokpelnis, Jānis Zuments un Jānis Pētersons arī ir startējuši no apvienībām, bet viņi ir Latvijas Zemnieku savienības biedri.

Šai pusē politisko izvēli atvieglos arī reģionālo partiju – “Valmierai un Vidzemei” un Vid­zemes partijas – darbība. Nevienā politiskajā spēkā pagaidām vēl nav Beverīnas novada priekšsēdis Jānis Fūrmanis, kurš jau esot saņēmis vairākus piedāvājumus, bet nevienam vēl neesot piekritis.

Viņš labprāt nesaistītos ne ar vienu no partijām, jo tām reģionu cilvēku domas neinteresējot. J. Fūrmanis “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka sarunas par sarakstu veidošanu nākamajās vietējās vēlēšanās, kas notiks 2021. gada jūnija sākumā, jau ir sākušās.

Savu komandu vēlēšanām jau ir izveidojis arī Viesītes novada priekšsēdētājs Alfons Žuks. Viņš arī kandidēja no apvienības, bet ir “Vienotības” biedrs un ar šo partiju saistīts jau kopš “Jaunā laika” dibināšanas.

No “Vienotības” saraksta A. Žuks vairs nevēloties startēt. Pēc pašvaldību reformas likuma pieņemšanas Viesītes novada priekšsēdis ir vīlies gan savā partijā, gan Valsts prezidentā, kurš likumu izsludināja.

“Kad partijām vajag balsis, tad tās mūs atceras, bet, kad mums vajag atbalstu, mēs to nesaņemam,” “Latvijas Avīzei” neapmierinātības iemeslu atklāja A. Žuks.

Ar domubiedriem esot apspriestas dažādas iespējas, kā varētu pārstāvēt Viesītes intereses lielajā Jēkabpils novadā, kurā vēl būs Jēkabpils valstspilsēta, Jēkabpils novads, Krustpils, Aknīstes un Salas novads – kopā vairāk nekā 41 000 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā 23 000 dzīvo pilsētā. Viena no iespējam ir savas reģionālās partijas veidošana cerībā, ka tā var iegūt kādu vietu domē.

Lūgts komentēt A. Žuka lēmumu vairs nekandidēt no “Vienotības”, partijas līderis Arvils Ašeradens “Latvijas Avīzei” atzina: “Kā partijas vadītājam man tas nekādu prieku nerada, bet to, ka “Vienotība” atbalstīs reformu, mēs iepriekš plaši skaidrojām.

Sēlijas gadījumā mēs meklējām iespējas, bet pašvaldībām tās nebija pieņemamas. Visas piecas koalīcijas partijas ir vienlīdz atbildīgas par reformu. Tas nozīmē, ka mūsu biedri var pievienoties kādai opozīcijas partijai. Žēl, ja tā.”

A. Ašeradens bija viens no tiem, kas likuma apspriešanas gaitā aizstāvēja vēlētāju apvienību saglabāšanu, bet piedāvāja kompromisa variantu, ka tās startē kopā ar kādu no reģistrētajām partijām vai to apvienībām.

Saistītie raksti

Viņš joprojām ir pārliecināts, ka pie šā jautājuma nāksies atgriezties, kas, visticamāk, notiks tad, kad Saeima skatīs likumu par vietējām kopienām pagastos un mazpilsētās, izvēloties to pārvaldības modeli.

“Politikā jāiesaista pēc iespējas vairāk cilvēku, lai stiprinātu demokrātiju,” piekrīt A. Ašeradens.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Rīgas domes vēlēšanās būs 156 vēlēšanu iecirkņi. Balsot varēs jebkurā
11 stundas
LE
LETA
Latvijā
Aplaupītā un smagi piekautā sieviete no gūtajām traumām mirusi Daugavpils slimnīcā
11 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
“Ko vēl traģisku, drausmīgu, nepatīkamu nesīs 2020. gads, ja ne saskaņiešu atkārtotu uzvaru Rīgas vēlēšanās.” Egila Līcīša feļetons 1
12 stundas

Lasītākie

LL
LETA, LA.lv
Veselam
Biji kādā no šīm ēdināšanas vietām Rīgā un Liepājā? 14 dienas būs jāvelta veselības stāvokļa novērošanai
12 stundas
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 pozitīva pasažiera dēļ noteikta karantīna visiem 5.jūlija autobusa Liepāja-Rīga pasažieriem
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atgriežoties no Lielbritānijas, pašizolācijā vairs nav jādodas. Publicēts saraksts ar valstīm
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Tautas likteņstāstā rodam spēku nākotnei.” Levits un Vīķe-Freiberga iestādījuši veltījuma ozolus Likteņdārzā
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Reportieri bez robežām” pauž nožēlu par ES sankciju izmantošanu, lai Baltijas valstīs aizliegtu RT 1
6 stundas