“Valdīja neorganizētība, skanēja kliedzieni un lamas.” Atceroties traģiskāko kuģa katastrofu aizvadītā gadsimta Latvijas vēsturē, kur dzīvību zaudēja 147 cilvēki 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 70 gadiem Daugavā pie tagadējā Akmens tilta ap plkst. 12.30 norisinājās traģiskākā kuģa katastrofa aizvadītā gadsimta Latvijas vēsturē – apgāžoties pasažieru tvaikonim “Majakovskis”, gāja bojā 147 cilvēki, to skaitā 48 bērni.
Katastrofas iemesls bija dažādu apstākļu sakritība, tostarp kļūdas, kādas Rīgas kuģu remonta rūpnīcā pieļāva, kapitāli pārbūvējot veco upes tvaikonīti “Vilnis” par “Majakovski”, – uzbūvējot augšklāju, tā smaguma centrs atradās pārāk augstu, kas padarīja kuģi nestabilu.
“Majakovskis” bija paredzēts satiksmes uzturēšanai starp Rīgas centru un Mežaparku jeb “Kultūras un atpūtas parku”. Pirmajā reisā tvaikonis devās 4. augustā. 13. augusts bija svētdiena. Mežaparkā bija izsludināts “stahanoviešu salidojums”, uz kuru aicināja daudzu Rīgas uzņēmumu un iestāžu darbiniekus.
Laika apstākļi bija labi, un ļoti daudzi nolēma doties uz atpūtas parku nevis tramvajā, bet ar jauno kuģīti. Kad “Majakovskis”, atgriežoties no iepriekšējā reisa, tuvojās krastmalai, tur jau drūzmējās vairāku simtu cilvēku liels pūlis. Krastmalā stāvošie pat negaidīja, kamēr no kuģīša izkāpj tie, kas ar to bija atbraukuši no Mežaparka.
Strādnieks Hermanis Rigolts, kurš traģēdijā zaudēja sievu un dēlu, bet pats tika izglābts, vēlāk valdības komisijā liecināja: “Visi metās uz kuģa. Atbraucējiem neļāva nokāpt. Visur valdīja neorganizētība, skanēja kliedzieni un lamas.” To pašu stāstīja arī citi.
Kuģis bija paredzēts maksimums 250 pasažieriem, bet uz tā saskrēja ap 400. Apmēram 15 minūtes pēc piestāšanas “Majakovskis” sasvērās un apgāzās. Valdības komisijas ziņojumā bija minēta arī bojāgājušo tautība. Dzīvību zaudēja 68 krievi, 60 latvieši, 10 ebreji un trīs lietuvieši. Avārijas brīdī uz kuģa bija 421 cilvēks, tika izglābti 274.
