Katram cilvēkam ir tiesības saņemt pieejamu informāciju. Maijs – vieglās valodas mēnesis 0
Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai veicinātu vieglās valodas atpazīstamību Latvijā, Vieglās valodas aģentūra (VVA) pasludinājusi maiju par vieglās valodas mēnesi.
Aģentūras pārstāve Irīna Meļņika zina stāstīt, ka ik gadu 28. maijā Eiropā svin Vieglās valodas dienu, kuras mērķis ir veidot sapratni par katra cilvēka tiesībām saņemt pieejamu informāciju un vieglo valodu kā iespēju to nodrošināt. Tādēļ maijā plānots rīkot dažādus pasākumus gan dažādu specialitāšu profesionāļiem, iepazīstinot ar vieglās valodas pamatprincipiem, gan dažādām vieglās valodas mērķauditorijām, gan arī plašai sabiedrībai.
Vieglā valoda noder daudziem
Pētījumi rāda, ka 15–25% ikvienas valsts iedzīvotāju nespēj uztvert sarežģītu informāciju. Šogad maijā līdz ar citiem pasākumiem notiek otrā aptauja par vieglās valodas situāciju Latvijā.
Pirmoreiz tā veikta 2021. gadā “Erasmus+” projektā “Vieglā valoda sociālās iekļaušanas veicināšanai” ar mērķi apzināt, vai un cik lielā mērā cilvēki Latvijā zina vieglo valodu un izprot tās lietojuma nepieciešamību, priekšrocības un mērķauditorijas.
Toreiz Vieglās valodas aģentūra internetā aptaujājusi 500 cilvēku, un 70% respondentu atzina, ka dažreiz nav sapratuši kādu sev nozīmīgu informāciju tās sarežģītības dēļ, bet 15% respondentu norādīja, ka ar šādu situāciju saskaras bieži. Vēl 54% aptaujas respondentu atzina, ka informācija vieglajā valodā būtu noderīga ikvienam sabiedrības loceklim, savukārt 53% respondentu pirms aptaujas anketas aizpildīšanas apgalvoja, ka iepriekš neko nav dzirdējuši par vieglo valodu.
Kas īsti ir vieglā valoda? Irīna Meļņika atbild – tas ir īpašs saziņas veids runā un rakstos, kas palīdz padarīt jebkuru informāciju pieejamāku iedzīvotājiem ar visdažādāko izglītības līmeni, senioriem, cilvēkiem ar intelektuālās attīstības un psihosociāliem traucējumiem, arī cittautību pārstāvjiem, kas tikko sākuši apgūt, piemēram, latviešu valodu.
Taču I. Meļņika norāda – informācija mūsdienās kļuvusi tik ļoti sarežģīta, specializēta un birokratizēta, ka ir noteikti gadījumi un jomas, kurās ikviens priecātos saņemt paskaidrojumus iespējami vienkāršākā formā.
“Piemēram, savs profesionālais žargons ir ārstiem, juristiem, ekonomistiem. Skaidri zinu, ka es priecātos pēc vieglajā valodā sagatavotiem Valsts ieņēmumu dienesta materiāliem, kas mēdz būt ļoti sarežģīti formulēti.” Vieglā valoda – tas nozīmē gan konkrētu izteiksmes līdzekļu, gan teikuma struktūru, gan arī materiālu dizainu, kas uzrakstīto tekstu padara maksimāli viegli uztveramu.
Viena no pirmajiem valstīm Eiropas Savienībā, kas sāka veidot sabiedrībai noderīgus materiālus vieglajā valodā, bija Zviedrija, stāsta I. Meļņika. Tā kā Zviedrija vienmēr uzņēmusi daudz dažādu tautību bēgļu un ieceļotāju, kā arī apzināti integrējusi sabiedrībā cilvēkus ar dažādu veidu invaliditāti, šeit visai ātri atskārta nepieciešamība piedāvāt gan mācību, gan informatīvus materiālus ikvienam pieejamā valodā.
Tieši no šīs kaimiņvalsts 2002. gadā ideju aizguvusi Gunta Anča, kura izveidojusi Vieglās valodas aģentūru Latvijā, kopš tā laika aģentūra cenšas popularizēt vieglo valodu un izdot visdažādākos materiālus – piemēram, pagājušā gada nogalē pārrunātā ideja par nepieciešamību pēc recepšu grāmatas vieglajā valodā šogad jau pārtapusi projektā, kas saņēma finansējumu, un tiek īstenots.
Tāpat pērn Valsts kultūrkapitāla fonda kūrētajā projektu konkursā “Kultūrelpa” saņemts atbalsts piecu latviešu klasisku literatūras darbu tulkošanai vieglajā valodā. Bet patlaban, vēl līdz pat 19. jūnijam, latviešu rakstnieki un tulkotāji var piedalīties projekta “Vieglās valodas veicināšana sociālajai iekļaušanai” konkursā “Viegli lasīt”.
Konkurss radīts ar mērķi popularizēt vieglo latviešu valodu un lietot to. Uzvarētāju darbi saņems Latviešu valodas aģentūras un Vieglās valodas aģentūras nodrošinātas balvas un apmaksātu publicitāti projektā “Vieglās valodas veicināšana sociālajai iekļaušanai”.
Ja kāds vēlas konkursā piedalīties, nolikums meklējams Latvijas Universitātes mājaslapā lu.lv/en/perlsi, savukārt Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar Vieglās valodas aģentūru izveidojusi mācību materiālus, kas palīdz apgūt vieglās valodas pamatprincipus. Tie meklējami interneta vietnē https://maciunmacies.valoda.lv/viegla-valoda.
Nozīmīgs informācijas avots par vieglo valodu visiem interesentiem noteikti būs arī jau minētā “Erasmus+” projekta dalībnieku izveidotā vieglās valodas rokasgrāmata, kas elektroniskā formātā pieejama https://www.lu.lv/en/perlsi/io-latvia/etr-guidelines/.
Klupšanas akmeņi
Kaut gan vieglās valodas nepieciešamību pamazām sāk izprast arvien plašāka sabiedrība, joprojām ir vairāki šķēršļi. Kā pirmo un svarīgāko Irīna Meļņika piemin normatīvo aktu bāzi. Proti – neviens Latvijas normatīvais akts neuzliek par pienākumu dažādu pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt klientiem informāciju vieglajā valodā. Ir tikai Ministru kabineta noteikumi, kuros, balstoties uz Eiropas Savienības regulu, noteikta prasība valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapā izveidot sadaļu “Viegli lasīt”, lai nodrošinātu pieejamu informāciju par iestādes darbu. Tomēr nekur nav noteikts, kāda veida informācija šajā sadaļā būtu iekļaujama.
Irīna Meļņika uzsver – lai gan pēdējos gados ministrijas un citas valsts iestādes esot mājaslapās ieviesušas sadaļu “Viegli lasīt”, lielākoties tā pastāsta tikai par pašu iestādi, kamēr pats svarīgākais – aktualitātes un normatīvie akti – vieglajā valodā joprojām nav atrodami. Aplūkojot vairākas ministriju un valsts iestāžu mājaslapas, izrādījās, ka pat ierobežotā sadaļa “Viegli lasīt” vēl krietni jāpameklē, tā nebūt nav labi ieraugāma pirmajā lapā.
Irīna Meļņika gan kopumā atzīst, ka jūtas noskaņota optimistiski, jo attieksme pret vieglo valodu patiešām mainoties, ministrijas šādu materiālu nepieciešamību izprotot arvien labāk, un 2021. gadā VVA kopā ar Valsts kanceleju skaidrojusi vieglās valodas principus un tās lietošanas iespējas. Patlaban, ņemot vērā lielo ukraiņu bēgļu plūsmu, materiāli vieglajā valodā Latvijā būtu īpaši noderīgi, atzīst Irīna Meļņika.
Vieglās valodas mēnesis
* Rīt, 11. maijā, Vieglās valodas aģentūra sadarbībā ar biedrību “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” ieplānojusi ekskursiju uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju. Pagājušajā gadā muzejs ar vieglās valodas speciālistu palīdzību izveidoja audiogidu vieglajā valodā, taču pandēmijas ierobežojumu dēļ plašākam apmeklētāju lokam muzejs vēris durvis tikai šopavasar, aicinot testēt ne tikai atjaunoto ekspozīciju, bet arī izveidoto audiogidu.
* 19. maijā Ogres vēstures un mākslas muzejā tiks organizēta praktiskā darbnīca muzeja darbiniekiem.
* 19. maijā sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku VVA rīkos vieglās valodas lasījumus, kuros mūziķe un pedagoģe Rita Reliņa kopā ar kolēģi Gintu Rukmani iepazīstinās ar latviešu klasiķu darbu tulkojumiem vieglajā valodā un lasīs fragmentus no nesen izdotās grāmatas vieglajā valodā “Dullais Dauka un citi”, papildinot lasījumus ar dziesmām ģitāras pavadījumā.
* Mēneša noslēgumā Vieglās valodas aģentūra apkopos un paziņos sabiedrības aptaujas rezultātus par vieglās valodas situāciju Latvijā.
Jānis Jaunsudrabiņš, stāsts “Kartupeļu ņemšana”
Teksts vieglajā valodā:
Rudens bija laiks vienam skaistam lauku darbam. Tā bija kartupeļu vākšana.Laiks bija rāms.Pie debesīm nebija neviena mākonīša.Vectēvs ara kartupeļu lauku.Uzartajā zemē varēja redzēt arkla izceltos kartupeļus.Puiši un meitas ņēma kurvjus un maisus.Viņi metās ceļos un lasīja kartupeļus kurvjos.
Kurvis ir grozs.
Art – ar īpašu instrumentu uzrakt zemi.Aršanas instrumentu sauc par arklu.Aršana ir smags darbs. Tāpēc arklu agrāk vilka zirgs.
Jānis Jaunsudrabiņš, stāsts “Kartupeļu ņemšana”
Oriģinālais teksts:
Rudenī, kad debesis jau bij pavisam plašas kļuvušas, tad nāca viens no visskaistākajiem lauka darbiem. Mēs vācām kopā kurvjus un maisus un stājāmies pie kartupeļu ņemšanas.
Laiks bija rāms. Pie debesīm, mums virs galvām, nebija neviena mākonīša, tikai gar malām vietvietām redzējās pa bālganai strīpiņai. Saule spīdēja tikpat gaiši un silti kā vasaras vidū, bet bija kļuvusi tā kā maigāka, pieglaudīgāka uz to atvadīšanos.
