“Valstij ir jāatvēl budžets reklāmai, lai tūristi par Latviju neaizmirstu, lai mēs nebūtu pēdējā vieta Eiropā, uz kurieni doties,” saruna par tūrisma attīstību Jūrmalā 22
Jūrmala – šīs pilsētas vārdu zina teju katrs tūrists, kurš ierodas Latvijā. Tuvu Rīgai, brīnumaini skaista pilsēta ar lielisko jūras krastu. Un Jomas iela – būtiska šīs vietas sastāvdaļa. Taču kā klājas Jūrmalai šobrīd, kad tūristu skaits varētu būt mazinājies? Kā dzīvo Jūrmalas uzņēmumi un viesnīcas? Kā tie piesaista klientus?
Uz sarunu aicinājām Daci Šķēli – Hotel Jūrmala SPA pārdošanas un mārketinga vadītāju, lai noskaidrotu, kādas attīstības iespējas viņa šobrīd saskata Jūrmalas uzņēmējiem un kā klājas tieši šai viesnīcai šobrīd.
Dace, kas jauns Hotel Jūrmala SPA? Lasīju, ka esat izremontējuši daudzus numuriņus, tātad par spīti vēl salīdzinoši klusajai Jomas ielai bizness neapstājas un attīstība turpinās.
Jā, pēdējais gads mums ir bijis ražīgs, esam daudz investējuši un uzlabojuši, atjaunojuši jaunu banketu zāli restorānam, izremontējuši konferenču zāles 11.stāvā, izveidojuši jaunu zāli – Ziedonis, atjaunojuši restorāna vasaras terasi. Plānojam, ka nākamgad ap šo laiku renovēta būs jau puse viesnīcas.
Īpašs prieks, ka naudu šo uzlabojumu veikšanai esam sapelnījuši paši un darbus varam veikt bez kredītiem un investoru palīdzības.
Saprotu, ka viesnīcas īpašnieki ir igauņi, vai ne?
Jā, 100% piederam igauņiem, taču SIA ir dibināts Latvijā un nodokļus maksājam šeit. Uzskatu, ka igauņu pieredze SPA jomā ir ļoti vērtīga, tāpēc nemitīgi no viņiem mācāmies. Esam četrzvaigžņu viesnīca, kādu nemaz nav daudz, tāpēc lepojamies ar paveikto un to, kas vēl tikai plānots. Nākamais gads ir viesnīcas 20 gadu jubilejas gads, tāpēc mums jābūt īpaši labā formā.
Ar ko atšķiraties no citām viesnīcām?
Mūsu zīmols ir atpazīstams visā Baltijā, jo esam ģimenēm draudzīga atpūtas vieta. Vienuviet piedāvājam daudzveidīgas atpūtas iespējas, esam viens no vadošajiem uzņēmumiem reģionā mazo konferenču biznesa pasākumu jomā. Mūsu cenas ir konkurētspējīgas.
Viesi atsauksmēs norāda, ka viņus priecē personiskā attieksme, cenšamies apčubināt klientus, liekot viņiem te justies īpaši, atceroties, cik svarīgi ir veltīt laiku sev pašiem un ģimenei. Jūrmala jau vispār ir vieta, kur atbraukt un uzlādēt savas baterijas. Bez tam šajā attālinātā darba laikā arī darbu iespējams uz šejieni paņemt līdzi. Tikmēr mūsu darbinieki parūpēsies par ciemiņu labsajūtu.
Cik viegli ir atrast darbiniekus, kas patiesi prot rūpēties par viesiem?
Jā, tūrisma nozarē ar to ir lielas problēmas, tāpēc esmu priecīga, ka 80% mums ir pamatdarbinieku, mainīgā daļa ir salīdzinoši maza. Te ir cilvēki, kas strādā jau 19 gadus, daudzi – ilgāk par 10 gadiem. Tas ir svarīgi, jo apzināmies, ka jaunus darbiniekus meklēt ir dārgi un sarežģīti.
Ģeopolitiskā situācija ir saspringta. Vai un kā tas ir ietekmējis tūrismu Jūrmalā?
Tas ir ļoti ietekmējis. Šobrīd mums ļoti pietrūkst ārvalstu ceļotāju (Baltiju uzskatām par vietējiem ceļotājiem). Pirms Covid-19 mums bija liels viesu pieplūdums no Skandināvijas visu gadu, vasarā bija daudz tūristu no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, tagad no visām valstīm tūrismu skaits ir samazinājies, arī skandināvi baidās pie mums braukt, jo karš atrodas tik tuvu.
Uzskatu, ka valstij ir nepieciešamas lielās reklāmas, tam jāatvēl budžets, lai par Latviju neaizmirstu, lai mēs nebūtu pēdējā vieta Eiropā, uz kurieni tūristi vēlas doties. Priecājos, ka pie mums brauc daudz vietējo cilvēku, taču viņi nespēj aizstāt to apjomu, kāds bija 2019. gadā.
Pastaigājoties pa Jomas ielu, pamanīju, ka tūristu tiešām ir mazāk, taču joprojām tur skan ļoti dažādas valodas, latviešu dzirdama salīdzinoši reti…
Jā, bet daudz ir vienas dienas tūristu, kuri bieži izvēlas nakšņot Rīgā, atbraucot uz šejieni uz vienu dienu. Pie mums pietiktu vietas daudz lielākam cilvēku skaitam. Vasarā viss ir kārtībā, lielāks izaicinājums ir piesaistīt cilvēkus arī citos gadalaikos.
Tā kā jūsu viesnīca tiek uzlabota, pieļauju, ka situācija nav kritiska.
Noteikti nav. Pateicoties Baltijas tūristiem, noslodze ir, tāpat daudz strādājam ar korporatīvajiem klientiem. Paldies lietuviešiem un igauņiem! Cenšamies reklamēties šai auditorijai. Bet tiešām gribētos vairāk arī ceļotājus no tālākām valstīm, jo parasti tā ir, kā mēs sakām, cita nauda, cits uzturēšanās ilgums.
Kā šobrīd ir mainījies viesnīcas klients? Ir sajūta, ka kļūstam arvien prasīgāki…
Tā tas ir. Bet mēs arī tēmējam uz prasīgiem klientiem, lai viņi te saņem plašu servisu, lai dodas izbaudīt ne tikai jūru, bet arī SPA centra apmeklējumu, bauda maltītes mūsu restorānā utt.
Vai un kāds atbalsts no valsts būtu nepieciešams, lai uzņēmēji tūrisma nozarē justos labāk?
Jau pieminētās valsts popularizēšanas kampaņas nāktu par labu pilnīgi visiem. Latvijas pluss ir, ka esam pa vidu Baltijā – pie mums brauc abu kaimiņvalstu cilvēki. Kopā ar citiem uzņēmumiem iestājamies par samazināto PVN likmi ēdināšanas nozarē, ceram uz lielāku politiķu atbalstu.
Tūrisms ir spēcīga eksporta joma, tas ir labākais veids, kā nopelnīt – cilvēki paši te atbrauc un ved mums iekšā naudu. Mēs šo naudu nodokļu veidā dodam arī valstij. Labums tiek visiem, būtu vērtīgi, ja mēs saņemtu lielāku atbalstu, lai darbotos vēl plašāk.
Un kā ir ar vietējo pašvaldību – vai jūtat tās atbalstu?
Diemžēl ir sajūta, ka tūrisms nav pašvaldības prioritāšu sarakstā. Jūrmalas uzņēmēji neprasa, lai kāds viņiem vienkārši tāpat dotu naudu. Nē! Bet mēs ļoti priecātos, ja tiktu sakārtota vide, kas veicina uzņēmēju attīstību. Lai ir baudāma pilsēta, lai te notiek iespējami vairāk lielu pasākumu, lai cilvēki uz šejieni vēlas atbraukt iespējami biežāk. Arī laikā no septembra līdz maijam, kad visiem ir jācīnās par izdzīvošanu. Vienots koncepts te noderētu, jo īpaši ziemā. Mēs visi esam dzirdējuši par pilsētām, kas rīko dažādus gaismas ceļus, Ziemsvētku tirdziņus, lāzešovus, pilsētu izgaismošanas – Jūrmalā ziemas sezonā kas tāds ļoti noderētu.
Vai vēlaties vēl ko piebilst?
Aicinu visus ciemos uz Jūrmalu! Šis nav vienkāršs laiks, daudzi ir pārstrādājušies, izdeguši, bet te ir lieliska vieta, kur parūpēties par savu mentālo veselību. Redzu, kā cilvēki atbrauc norūpējušies un burkšķēdami, bet aizbrauc ar mirdzošām acīm un atpūtušies. Mēs protam iepriecināt, un tas iepriecina mūs pašus.
