Rolands Repša: Var puisi izvilkt no Krievijas, bet nevar Krieviju izvilkt no puiša 166
Rolands Repša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar savu asiņaino iebrukumu Ukrainā Krievija ir pati sevi apkakājusi un tagad sēž savos izkārnījumos brūna kā kādreiz fašistiskā Vācija. Pieļauju, ka neviens valsts galva vai augsta ranga pasaules politiķis oficiālas vizītes laikā Maskavā vairs nekad nenoliks vainagu pie mūžīgās uguns un Nezināmā kareivja kapa Kremļa piekājē. Krievija ir sevi nolikusi blakus Hitlera ļaunuma impērijai un vairs netiks godāta par Eiropas atbrīvotāju no nacisma šausmām.
Līdz ar to pieminekļa demontāža Uzvaras parkā ir loģisks solis, lai pavilktu treknu svītru līdzšinējam Krievijas Otrā pasaules kara uzvarētājas prestižam. Daudziem, arī man, agrāk bija pārliecība, ka pieminekli aiztikt nevajag, jo tas zināmā mērā kalpoja par tiltiņu uz krievu sabiedrības progresīvo antiputinisko un antiimpērisko daļu, kas piemineklī redzēja kara upuru godināšanu bez Putina propagandas uzstādījumiem. Notikumi 9. maijā un pēc tam šo naivo ilūziju satrieca druskās.
Visvairāk mani pārsteidz, ka Latvijas krievu vidū, kam nav problēmu iegūt objektīvu informāciju par asiņaino Ukrainas karu un krievu armijas noziegumiem, atrodas daļa cilvēku, kas šo agresiju atbalsta un pat gribētu līdzīga postoša scenārija atkārtošanos šeit, Latvijā. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz savu drošo un relatīvi pārtikušo dzīvi Eiropā, šie cilvēki mentāli tomēr ir saistīti ar savu etnisko dzimteni Krieviju. Lai cik “nemazgāta” tā būtu, viņi to mīlēs par spīti visiem tās šizofrēniskajiem izgājieniem. Kā saka, var puisi izvilkt no Krievijas, bet nevar Krieviju izvilkt no puiša!
Daži sacīs, ka jāliek šiem nelabojamiem putinistiem kravāt čemodānus un doties prom no Latvijas uz “roģinu”. Latvijas impēriski noskaņotie krievi to darīt, protams, netaisās. Viņu izpratnē Latvija jau ir viņu īstā dzimtene, bet tikai kā guberņa Krievijas sastāvā, ko īslaicīgi kontrolē latvieši un NATO. Gan jau kaut kad krievu tanki ieradīsies un šo pārpratumu likvidēs.
Faktiski Latvijā notiek nevis sabiedrības integrēšanās, bet vāji slēpta divu etnosu – latviešu un krievu – cīkstēšanās par vienu teritoriju, ko vēl spilgtāk izgaismo karš Ukrainā. Sagaidāms, ka piedzērušais krievu lācis Ukrainā iekritīs ar “mordu” salātos, kas savukārt atvēsinās arī impēriskos prātus Latvijā.
Vēl trakāk, ka pašu latviešu vidū atrodas tipi ar Putina impērisko murgu atbalstošiem uzskatiem. Nevar noliegt, ka Putins ir veicis spīdošu operāciju, piesātinot Eiropu un Rietumus ar saviem ietekmes aģentiem – visādiem šrēderiem, dimiteriem, kalniņiem un tamlīdzīgiem kaunatraipovciem.
Labā ziņa ir tā, ka, lai arī Putina kursam atbalstītāju netrūkst ne Krievijā, ne Latvijā un Eiropā, tomēr šis atbalsts ir tikai vārdos, zvilnot ar telefonu uz dīvāna. Īstenībā neviens nav tik stulbs, lai labprātīgi, pat par pievilcīgu algu, dotos uz kara elli. Pagaidām vēl Kremlim izdodas sagrābstīt kā lielgabalgaļu cilvēkus, kam izmisīgi jānomaksā hipotekārie kredīti, bet arī šis resurss iet uz beigām.
Īstenībā Ukrainas karam vajadzēja saliedēt Latvijas sabiedrību uz antiputina bāzes. Realitātē diemžēl notika pretējais. Kā turpmāk varēs notikt Latvijas sabiedrības integrācijas darbs, to redzēsim tikai pēc Putina režīma beigām un Krievijas demokratizācijas, ja tāda notiks.
