“Viņa bija plānojusi mācīties par medmāsu, taču nu visi plāni vējā” – mammas pārdomas par šī gada 12.klašu eksāmeniem
3
Šodien manam dēlam ir 12.klases izlaidums, taču pēdējais laiks mūsu un arī citu vidusskolas absolventu ikdienā ir bijis kā īsti amerikāņu kalniņi vai varbūt precīzāk to dēvēt par laimes spēli? Atliek vien cerēt, ka, kā jaunieši saka “saies”. Mana absolventa ziņā – “sagāja”, bet satraukuma tas radīja daudz.
Padalīšos ar dažām ainiņām un situācijām, par kurām nevaru beigt brīnīties. Lielākoties mans sašutums ir tieši par centralizētajiem eksāmeniem.
Kāda man zināma meitene centralizētajā matemātikas eksāmenā saņēma 9%. Pārējos priekšmetos viņas sniegums bija ap 90%, taču matemātika nekad nav padevusies. Viņa bija plānojusi stāties tālāk mācīties par medmāsu, taču izskatās, ka šobrīd visi plāni vējā. Izrādās, viņu skolā vairākus mēnešus matemātikas skolotāja neesot bijis vispār. Skolotāju trūkst, direktore centusies, bet skolotāja meklēšana paņēmusi daudz laika. Beigās nācies pamatīgi “saraut vielu”.
Sanāk, ka “sodu” par to, ka šobrīd jau sāk kritiski trūkt pedagogu, vai citos gadījumos – ka skolotāji kārtīgi nav samācījuši jauniešus, saņem bērni, kuru nākotnes plāni šobrīd ir uz lielas jautājuma zīmes.
Visiem taču jau noskatītas augstskolas vai citi tālākie plāni, bet vienā dienā viss apstājies. Dzirdu, ka dažās skolās eksāmenā izkrituši ap 30%.
Protams, protams, es runāju vien par sev zināmajiem datiem, oficiālo informāciju par eksāmenu vidējo sniegumu atbildīgie sola publiskot nākamajā nedēļā, taču iezīmes ir skaidras
.
Manā apkaimē dzirdēts arī stāsts par meiteni, kura līdzīgi – pērn nenokārtoja sekmīgi eksāmenu, tiesa gan, šeit runa bija par 9.klasi. Bija noskatīta nākamā vidusskola, bija skaidri plāni, bet nekā – nācās 9.klasē mācīties vēlreiz, jo… tāda sistēma. Pārgāja uz tālmācību, pēc gada nokārtoja, bet šo vienu gadu ir pazaudējusi. Labi, ka šajā vecumā laiks vēl ir lēts.
Un tad vēl vienai paziņai dēls, kurš arī allaž sapņojis lielus sapņus, uzzinājis par slikto atzīmi eksāmenā vienā no mācību priekšmetiem vispār nolēmis padoties – vecāki skumji, bet jaunietis ietiepies – ies strādāt, šobrīd pat esot vienalga, kādā jomā, derot arī krāvēja darbs, jo pēc caurkrišanas eksāmenā viņa sapnis par būvniecības studijām esot izgaisis.
Ir kāds, kam šis viss ir izdevīgi. Viena no manām kaimiņienēm pasniedz bērniem privātstundas – pieredzējusi, izcila savā jomā. Viņai klientu netrūkst, pat rindā stāv, jo īpaši eksāmenu klasēs. Un darāmā daudz, robi zināšanās acīmredzami. Nopelna šādi vairāk, nekā savulaik strādājot par skolotāju vidusskolā. Un darbs mazāk “lauž kaulus”, jo darboties var individuāli.
Man tik ļoti šķiet, ka šī nav jauniešu vaina. Īpaši tajos stāstos, kur klases vidējā atzīme matemātikā ir vien 4 balles vai eksāmenus nav nokārtojusi 1/3 klases. Bērni ir gudri, bet kaut kas sistēmā krietni pieklibo. Varbūt laiks mācīt tā, lai bērni tiešām iemācītos? Šis nav akmens arī skolotāju lauciņā, jo viņi taču strādā pēc noteiktas programmas, bet mācību saturs ir jāplāno citādi. Tā, lai jaunieši tiktu motivēti augt, būt iedvesmoti, justies zinoši utt. Nevis kā “lūzeri”, kuri nespēj nokārtot eksāmenu.
Vai arī Tavā ģimenē vai paziņu lokā ir kāds 12.klases absolvents? Varbūt vari padalīties, kā viņam veicās? Kā nokārtoja eksāmenus, ar kādām grūtībām saskārās? Es ar lielāko prieku izveidotu vēl kādu rakstu par šo tēmu, apkopojot vairāk pieredžu. Mans e-pasts nemainīgs – [email protected]!
