Putins grimst arvien dziļāk bedrē: Krievijā briest liela katastrofa, ko daudzi jau sen gaidījuši 0
Krievijas ekonomika atrodas uz uz recesijas sliekšņa, un pat Kremļa elite sākusi runāt par krīzi. Vai Krievijas diktators Vladimirs Putins spēs noturēties pie varas, kad nauda beigsies? Starptautisko notikumu analītiķis Aleksandrs Demčenko sarunā ar “24 Kanālu” brīdina: Krieviju gaida liela katastrofa, ko daudzi sen jau gaidījuši.
Putins turpina eskalēt konfliktu, cerot, ka agresija glābs viņa režīmu. Tomēr, pēc Demčenko domām, Krievijas diktators, šķiet, nav sapratis, ka starptautiskajā situācijā notikušas pārmaiņas.
Viņš turpina paļauties uz naftas ienākumiem un Krievijas “izturīgo” ekonomiku, taču realitāte ir skarba: ekonomika slīd lejup, un pat Putina tuvākais loks sāk izrādīt bažas.
Pat Krievijas ekonomikas ministrs Maksims Rešetņikovs nesen bija spiets atzīt, ka valsts balansē uz recesijas robežas.
Demčenko brīdina, ka Krieviju gaida sociālekonomiska katastrofa.
Uzņēmumi tiks slēgti un simtiem tūkstošu krievu zaudēs darbu, bet no 1. jūlija plānotais komunālo pakalpojumu tarifu kāpums daudziem krieviem būs nepaceļams slogs.
Miljoniem Krievijas iedzīvotāju, īpaši pensionāru, draud nabadzība, jo viņiem pietrūks līdzekļu pat pamatvajadzībām – pārtikai un mājokļa uzturēšanai.
Viņš uzskata, ka Putins varētu apsvērt uguns pārtraukšanu tikai tad, kad krīze pilnībā skars Krievijas iedzīvotājus. Taču pagaidām viņš turpina izaicināt ASV prezidentu Donaldu Trampu, cenšoties to apmānīt vai manipulēt ar situāciju.
Demčenko norāda, ka Trampa varā ir paātrināt Krievijas ekonomisko lejupslīdi, piemēram, pastiprinot sankcijas pret naftas, gāzes un banku sektoru vai bloķējot Krievijas piekļuvi ASV maksājumu sistēmām.
Taču jautājums ir, vai Tramps izmantos šīs iespējas.
Viņaprāt, Putins pieļauj būtisku kļūdu, ignorējot izmaiņas globālajā situācijā, ko vēl skaidrāk izgaismoja nesenais Irānas un Izraēlas konflikta saasinājums.
Pirmkārt, pasaule redz, ka Putins pamet savus sabiedrotos, piemēram, Irānu, brīžos, kad tiem visvairāk nepieciešams atbalsts.
Otrkārt, viņš objektīvi nespēj konkurēt ar Amerikas Savienoto Valstu militāro un ekonomisko pārspēku.
Treškārt, Tramps varētu izlemt piegādāt Ukrainai modernākas raķetes un lidmašīnas, kas pārsniedz Krievijas rīcībā esošo.
Krievijas ekonomika, kas balstās uz naftu, gāzi, ogļēm un lauksaimniecību, ir dziļā krīzē. Sākotnēji Putins lepojās ar ekonomikas izturību, neskatoties uz sankcijām, taču tagad pat Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds prognozē izaugsmi zem 1,5% 2025. gadā, kamēr inflācija sasniedz divciparu skaitļus. Augstas procentu likmes (21% oktobrī) smacē civilo biznesu, bet milzīgie militārie izdevumi iztukšo valsts kasi.
Sankcijas ir ievērojami samazinājušas Krievijas naftas eksporta ienākumus, jo tādi lielie pircēji kā Indija un Ķīna meklē alternatīvus piegādātājus no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas un Amerikas.
Turklāt sankcijas ir sadārdzinājušas kuģu fraktēšanu, kas vēl vairāk apgrūtina eksportu. Tikmēr Krievijas “finanšu drošības spilvens” – Nacionālās labklājības fonds – var izsīkt jau līdz 2026. gadam, ja sankcijas un zemas naftas cenas turpināsies.
Putina stratēģija balstās uz eskalāciju, cerot, ka pasaule piekāpsies viņa prasībām.
Taču, kā norāda Demčenko, šāda pieeja var novest pie postošām sekām, kas galu galā sagraus viņa režīmu.
Krievijas ekonomika jau tagad ir kā “kāršu namiņš”, kas drīz var sabrukt zem sankciju, zemo naftas cenu un iekšējo problēmu sloga.
