Putins atkal maina pasaules kārtību: Krievija kļūst par pirmo valsti, kas oficiāli atzīst Taliban valdību 0
Krievija kļuvusi par pirmo valsti, kas oficiāli atzinusi Taliban varu, un Afganistānas ārlietu ministrs Amirs Kāns Muttaqi šo soli nosaucis par “drosmīgu” lēmumu, ziņo “BBC”.
Viņš ceturtdien Kabulā tikās ar Krievijas vēstnieku Afganistānā Dmitriju Žirnovu, kurš oficiāli nodeva savas valdības lēmumu atzīt Afganistānas Islāma emirāta valdību.
Muttaqi sacīja, ka tas iezīmē “jaunu pozitīvu attiecību, savstarpējas cieņas un konstruktīvas sadarbības posmu”, piebilstot, ka šīs izmaiņas kalpos kā “piemērs” citām valstīm.
Kopš atgriešanās pie varas 2021. gada augustā Taliban ir centušies iegūt starptautisku atzīšanu un piesaistīt investīcijas, neskatoties uz ziņojumiem par pieaugošiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Krievijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā norādīja: “Mēs uzskatām, ka oficiālās atzīšanas akts sniegs impulsu produktīvas divpusējās sadarbības attīstībai starp mūsu valstīm.”
Krievija saredz potenciālu “komerciālai un ekonomiskai” sadarbībai “enerģētikā, transportā, lauksaimniecībā un infrastruktūrā” un sola turpināt palīdzēt Kabulai cīņā pret terorisma un narkotiku tirdzniecības draudiem. Krievija bija viena no retajām valstīm, kas 2021. gadā neslēdza savu vēstniecību Afganistānā, un platformā “Telegram” norādīja, ka “dialoga paplašināšana ar Kabulu” ir būtiska reģionālās drošības un ekonomiskās attīstības ziņā.
Tāpat Krievija bija pirmā valsts, kas 2022. gadā parakstīja starptautisku ekonomisko līgumu ar Taliban, vienojoties par naftas, gāzes un kviešu piegādi Afganistānai.
Šā gada aprīlī Taliban tika izņemts no Krievijas teroristisko organizāciju saraksta, lai, kā norāda Krievijas Ārlietu ministrija, pavērtu ceļu “pilnvērtīgas partnerības” izveidošanai ar Kabulu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau pagājušā gada jūlijā nosauca Taliban par “sabiedroto” cīņā pret terorismu, un Taliban pārstāvji Maskavā sarunās piedalījušies jau kopš 2018. gada.
Abām valstīm ir sarežģīta vēsture — 1979. gadā Padomju Savienība iebruka Afganistānā, uzsākot deviņus gadus ilgu karu, kurā zaudēja ap 15 000 karavīru.
Tolaik Padomju Savienība uzstādīja Kabulas valdībā sev lojālu režīmu, kas noveda pie starptautiskas izolācijas. PSRS no Afganistānas izveda karaspēku 1989. gada februārī.
Rietumvalstis un cilvēktiesību organizācijas ir plaši nosodījušas Taliban valdību, īpaši par šariata likumu ieviešanu, kas būtiski ierobežo sieviešu un meiteņu tiesības.
Pēdējo četru gadu laikā sievietēm liegta piekļuve vidējai un augstākajai izglītībai, viņas nedrīkst pamest mājas bez vīriešu pavadības un tiek pakļautas stingrām ģērbšanās normām.
Likumdošana kļuvusi arvien stingrāka — nesen ieviesti tā sauktie “tikumības” likumi, kas aizliedz sievietēm runāt ārpus mājas.
Apvienoto Nāciju Organizācija šos noteikumus ir nosaukusi par “dzimumu aparteīdu”, un ziņo arī par publiskām pēršanām un brutāliem uzbrukumiem bijušajiem valdības darbiniekiem.
ANO Drošības padome 2021. gadā noteica stingras sankcijas pret Afganistānu, tostarp apturot piekļuvi apmēram 9 miljardiem ASV dolāru vērtajiem aktīviem.
Lai gan Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Uzbekistāna un Pakistāna ir iecēlušas vēstniekus Kabulā, Krievija tagad ir vienīgā valsts, kas oficiāli atzinusi Taliban valdību kopš tās atgriešanās pie varas pirms gandrīz četriem gadiem.
