Totāla izgāšanās vai viltus trauksme? Siliņa atkal uzmanības centrā 0
Parlamenta vairākums kārtējo reizi noraidījis opozīcijas mēģinājumu, panākt Ministru prezidentes Evikas Siliņas demisiju, šoreiz atsaucoties uz pašvaldību vēlēšanu norises kritiku un pārmetumiem par valdības darbu, informē ziņu aģentūra Leta.
Šis jau ir trešais uzticības balsojums Siliņai samērā īsā laikā posmā.
Deputāte Linda Liepiņa no partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) pirms balsojuma Siliņai sacīja, ka šis pieprasījums ir par pašvaldību vēlēšanu “totālu izgāšanos vai izgāšanu”.
Liepiņa pauda, ka pašvaldību vēlēšanas ir “ikonisks piemērs” tam, kas Latvijā notiekot gandrīz ar visām lietām – tā esot neprofesionāla vadība.
Viņa pārmeta, ka pastāvot uzpūsts administratīvais resurss arī attiecībā uz vēlēšanām, kā arī pārmeta melus un sabiedrības maldināšanu.
Līdztekus viņa norādīja, ka valsts pārvalde ir “sapinusies slepenībā”, kā arī pastāvot nespēja tikt galā ar krīzes situācijām.
Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka, kurš pārstāv partiju “Apvienotais saraksts” (AS) savukārt norādīja, ka opozīcija savu ir panākusi – premjere beidzot ir ieradusies uz Saeimas sēdi. Viņš arī norādīja, ka deputāti vēlētos, lai arī citi ministri biežāk dotos klātienē uz Saeimu, lai sniegtu atbildes uz jautājumiem.
Šajā demisijas pieprasījumā opozīcijas deputāti norādījuši, ka 2025.gada pašvaldību vēlēšanu procesā ir pieļauta bezatbildīga rīcība, kas apdraudējusi vēlēšanu sistēmas darbību, radot nacionālās drošības apdraudējumu un konstitucionālās krīzes risku.
Deputāti uzsvēruši, ka šādā situācijā nepieciešama ne tikai juridiskā, bet arī politiskā un ētiskā atbildība.
Iepriekšējos demisijas pieprasījumos opozīcijas politiķi vēlējās panākt Siliņas gāšanu, jo uzskatīja, ka viņas vadītā valdība nespēj efektīvi risināt vairākas būtiskas problēmas valstī.
Deputāti pauda uzskatu, ka Siliņas vadītā valdība cieš no ideju trūkuma un nespēj pienācīgi reaģēt uz ekonomiskajiem izaicinājumiem, tostarp inflāciju, pārtikas cenu kāpumu un labklājības samazināšanos.
Tāpat tika kritizēta valdības neefektivitāte birokrātijas mazināšanā un lielu infrastruktūras projektu, piemēram, “Rail Baltica” un “airBaltic” pārvaldībā. Deputāti norādīja arī uz augošo valsts parādu, kas pārsniedz 20 miljardus eiro, un pauda uzskatu, ka tas valstij rada reālus maksātnespējas draudus.
