Mangālis un karaliskais bārbekjū jeb krievu tanku evolūcija. Virsnieks skaidro modernās pasaules ietekmi 0
Pēdējos mēnešos tādi virsraksti kā “tanku ēra beidzas” arvien biežāk tiek izmantoti, lai aprakstītu karu Ukrainā, galvenokārt uzsverot FPV (First Person View) dronu parādīšanos kā izšķirošu faktoru. NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” soli pa solim ilustrē, kā Ukrainas kara gaitā ir attīstījušies Krievijas tanki, atklājot to vājās vietas un pielāgošanās mēģinājumus.
Tanku attīstības pirmais posms: “mangālis”
Video parādīts, ka Krievijas tanki kara sākumā bija salīdzinoši vienkārši, taču par Krievijas gatavošanos karam liecināja “Mangāla” parādīšanās jau 2021. gada decembrī. Šie tanki tika paredzēti aizsardzībai pret Bayraktar un Javelin ieročiem, taču efekta nebija, jo tanki bija viegli un lēti, bet nenodrošināja aizsardzību pret droniem.
Slaidiņš skaidro, ka šāda konstrukcija izrādījās neefektīva, neraugoties uz zemajām izmaksām. Tas bija pirmais signāls, ka tradicionālie tanki saskaras ar jauniem izaicinājumiem. Šis posms atklāja dronu ietekmes sākumu uz tanku nozīmi kaujā.
Otrais posms: “karaliskais Bārbekjū”
Kā nākamo attīstības posmu Slaidiņš min “karalisko Bārbekjū” jeb bruņurupuci, jeb tērauda šķūnīti, kas tika izveidoti ar improvizētu pieeju – “ja rokas aug no pareizās vietas, tad, kā iedomājas, tā attīsta”.
Šie tanki bija lēti, vienkārši un piedāvāja labu aizsardzību, taču tiem bija ierobežota šaušanas un manevru spēja, zems ātrums, kā arī apgrūtināta munīcijas iekraušana. Lai gan tie kalpoja ilgāku laiku, ar šādām būvēm kaujas laukā lieli panākumi netika gūti. Tas pierādīja, ka pat uzlabojumi nespēj pilnībā kompensēt dronu radīto draudu.
Trešais posms: elektronizācija
Trešais attīstības etaps, pēc Slaidiņa teiktā, ir tanku elektronizēšana, kas pasargā braucamo no ievērojama dronu skaita. Tomēr šī tehnoloģija nenodrošina aizsardzību pret optiskās šķiedras droniem, kā arī tanks tāpat paliek neaizsargāts pret strēlnieku vai snaiperu tiešu uguni.
Turklāt tas ir dārgs risinājums, ko nevar uzstādīt uz katra bagija, motocikla vai tanka. Šis solis atspoguļo centienus pielāgoties, taču liecina par ierobežotām iespējām pret modernajiem draudiem. Elektronizācija paliek kā dārgs, bet nepilnīgs risinājums.
Tanku lomas maiņa
“Tanks bija galvenais uzbrukuma ierocis, kamēr pasaule un tehnika neuzdāvināja ko jaunu,” rezumē Slaidiņš, piebilstot, ka tanka pamatprincips – ātrs iebrukums, frontes pārraušana, pretinieka aizsardzības koncepcijas laušana – vairs nedarbojas.
Tagad ar močiem, kas reizēm ir dārgi un neefektīvi, reizēm efektīvi, situācija ir mainījusies. Viņš uzsver, ka dronu ēra ir pārveidojusi kara dinamiku, samazinot tanku nozīmi. Šis pārmaiņu periods liek pārskatīt tradicionālās kara stratēģijas.
Nākotnes perspektīvas un Izraēlas pieredze
Kāda būs tālākā tanku attīstība, ir grūti pateikt, jo tehnoloģijas attīstās strauji. Slaidiņš norāda, ka Izraēla savās nesenajās aktivitātēs izmantoja tankus ar “mangāliem” un režģiem, sīvā cīņā pret Hamās droniem, ko apmācījuši krievi.
Viņš uzsver, ka vājās vietas tankam ir korpusa savienojums ar stūri un jumts ar plānāko bruņu, kas kļūst par mērķi. Tas liecina, ka pat ar pielāgojumiem tanki saskaras ar jauniem izaicinājumiem. Nākotne varētu piedāvāt citus risinājumus, taču dronu ietekme paliek dominējoša.
